Eksperimentējot un izdomājot stāstus, kas jauniešiem saistās ar kino, kā arī analizējot jau uzņemtas filmas, aizvadīta Jauniešu filmu diena. Kādēļ tad viņi vispār vēlējās piedalīties? Jauniešu filmu dienas dalībniece Bella Baņģiere stāsta: "Es personīgi plānoju nākotnē kaut ko darīt ar filmām, un tad es domāju atnākt uz šādiem pasākumiem, iepazīt cilvēkus, kuri arī nākotnē to, visticamāk, darīs. Arī vienkārši jautri pavadīt laiku."
"Domāju, foršs pasākums, kāpēc gan ne, iespējas jaunas… Man šis vairāk kā hobijs, vienkārši interesē skatīties filmas," atzīst Monta Jeske.
Savukārt Elīza Lipšāne piedalās, jo vienkārši interesē kino, visa industrija un kā kas notiek: "Viss process filmēšanas."
"Es arī vēlētos savu nākotni saistīt ar filmām, kino, man ļoti patīk kino," teic Adrija Ovčiņņikova.
Iepazīt un izzināt atnākusi arī Sofija Svjatoha: "Patiesībā es domāju, ka būtu ļoti interesanti redzēt kādu informāciju par filmām, kā jaunieši iesaistās tajā, jo es gribētu, kad es izaugšu, arī kaut kā piedalīties. Tāpēc es gribēju zināt vairāk informāciju. Es gribētu būt par aktrisi..."
Adrija Ovčiņņikova atzīst, ka katra cilvēka gaume atšķiras: "Es uzskatu, ka, ja, piemēram, konkursi tiktu veidoti, tikai skatoties uz profesionāļiem, kuri varbūt saprot šīs filmas, tad varbūt tas nebūtu tik pareizi, jo katrs cilvēks izjūt to filmu savādāk, pat ja nesaprot to teoriju un visu fiziku aiz tā."
Pasākuma vadītājs Staņislavs Tokalovs Eiropas Kinoakadēmijas filmu dienā pauž: "Es nedomāju, ka kino ir tāds vientuļnieka veids. Mēs, protams, varam rādīt piemēru par Gintu Zilbalodi, filmas, kas ir tāds vientuļš ceļojums, bet kino kopumā ir tāds liels process, kur tev jābūt tiem kontaktiem.
Pat ja jaunietis grib uztaisīt filmu, tev jāatrod cilvēks, kas ar tevi ir gatavs to darīt."
"(..) Reti ir tie mirkļi, kad tu uzplauksti, kad tu saproti, ka ir vēl cilvēki, kuri arī interesējas par tik dīvainām lietām kā tu. Tāpēc arī tādi pasākumi ir vajadzīgi," piebilst Tokalovs.
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma uzsver, ka šī ir ļoti nozīmīga Eiropas Kinoakadēmijas iniciatīva: "Proti, gan akcentēt Eiropas kino vērtības, Eiropas filmu vērtības, gan arī audzināt jauno skatītāju. Protams, Eiropas kino pamatproblēma ir, iespējams, tā distance starp tām mākslas un kultūras vērtībām, ko piedāvā Eiropas kino, un jauno skatītāju, kas bieži vien dzīvo virtuālajā realitātē, "Instagram", "Tiktok" un citā šāda veidā pasaulē."
Iepriekšējo gadu Jauniešu filmu dienas dalībnieks Braiens Martinsons saka: "Es domāju, visai šai kopienai, kas ir Eiropas kino, Eiropas filmu klubs, kurā es arī piedalos, [kopīgs] ir tas, ka atver skatu uz to, ka ir Eiropas kino un ir Eiropas kino jaunieši. Protams, visu laiku medijos un kino lielākoties tas ir vai nu vietējo vai nu Amerikas, vai Lielbritānijas, piemēram, kino. Retāk nonāk kaut kas no Eiropas, ko tu citādi neredzētu. Vienkārši apzināties to, ka kaut kas tāds eksistē, jo tas ir tāds solis uz plašāku pasauli. Un kādam tas ir vienkārši satikt jaunus cilvēkus tepat, satikt domubiedrus, varēt redzēt kādu filmu, ko viņi citādi neredzētu, un atrast kādu jaunu interesi, jaunu pasaules skatījumu, jaunu valodu."
Ko jaunajiem kino entuziastiem un potenciālajiem filmu veidotājiem vēl ņemt vērā turpmākajā ceļā?
Režisors Staņislavs Tokalovs atzīmē: "Kaut arī mums ir kino pasākums, es teiktu, lasiet grāmatas vairāk. Tāpēc, ka tas attīsta iztēli un arī palīdzēs daudz labāk kino taisīt.
Ceļavārdi, kas ir tas veids, kā ļoti ātri nokļūt pie rezultāta: lasīt grāmatas un attīstīt iztēli, kur tev galvā visas tās filmas notiek.
Lai tu pēc tam varētu vienkārši viņas pārnest… praktiski. Tie, man liekas, ir dīvaini ceļa vārdi un ieteikumi filmu pasākumā, bet – lasīt grāmatas, jā."
