Uģis Olte kino redz kā nozīmīgu mācīšanās līdzekli, jo tas ir mūsu pasaules spogulis. "Viena no filmām, ko gribētu ieteikt cilvēkiem, kuri jūtas, ka ar viņiem varbūt kaut kas nav kārtībā vai ka pret viņiem izturas kaut kā, ir animācijas filma "Kā pieradināt pūķi?". Tur galvenais varonis ir džeks, par kuru viss viņa ciems ņirgājas kā par tādu ciema standartam nederīgu, viņš ir fiziski neattīstītāks, kalsns, pārlieku humāns vikingu ciema kontekstam, bet viņš filmas gaitā atrod draudzību ar pūķi, no kura visi baidās. Tādā veidā viņš realizē sevi un savu stipro vietu, kas beigās ir noderīga visiem senajos priekšstatos iestigušajiem vikingiem. Tā ir skaista, iedvesmojoša filma par to, ka mazais cilvēks var kļūt par ļoti lielu cilvēku, un visi pārējie no viņa atziņām var kaut ko iemācīties," vienu piemēru min režisors.
"Otrs mans ieteikums būtu, tas ir vairāk pieaugušajiem, bet viņš ir vērtīgs tieši tiem cilvēkiem, kas pasauli tiecas skatīt melnbaltās kategorijās – Džeinas Kampiones seriāls "Top Of The Lake" ("Ezera virspuse"). Šajā seriālā [režisore] ir ielikusi visu, ko ir sapratusi par cilvēka dabu. Un tas, kā viņas saprašana izspēlējas, ir ārkārtīgi interesanti – tur neviens nav tikai slikts vai labs, tur ir nepareizība un tumšas lietas pat visgaišākajos tēlos," saka Olte.
Visbeidzot trešā filma, ko viņš rekomendētu jebkuram cilvēkam, kuram ir vai nav problēmas ar citādā pieņemšanu, ir Darena Aronofska filma "Valis": "Tas ir stāsts par ļoti, ļoti, ļoti resnu cilvēku, kurš ir pašizolējies, izkritis no sabiedrības un nespēj ieskatīties ne sev acīs, ne saviem apkārtējiem cilvēkiem acīs, bet filmas gaitā viņš atrod cerības staru gan savai eksistencei, gan savas eksistences jēgai."
