Stiprās sievietes vēsturē, kino un mūzikā ⁠— Gundas Vaivodes kultūras ieteikumi šai nedēļai

Pēc garās un siltās vasaras vakariem kļūstot aizvien garākiem, bet cilvēkiem – aizvien aizņemtākiem, balvas „Kilograms kultūras” žūrijas locekle, Latvijas Radio 3 „Klasika” direktore Gunda Vaivode piedāvā izbaudīt kultūras notikumus, kuriem paši varat izvēlēties apmeklējuma laiku vai pat vispār neiziet no mājas.

Jāzeps Grosvalds. Mērijas Grīnbergas portrets (1913)

Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts 

Stāsts par Mēriju, kurai pēc kara izdevās nosargāt lielas mākslas vērtības un atvest tās atpakaļ no Vācijas uz Latviju, daudzus pārsteidza jau pēc viņai veltītās Kristīnes Želves filmas noskatīšanās. Tagad režisore, kuras rīcībā bija daudz vairāk materiāla, nekā filma pieļāva, ir turpinājusi šo stāstu citā audiovizuālā versijā: tapusi izstāde, kurā līdzās redzētām un Latvijā vēl neredzētām Jāzepa Grosvalda gleznām un muzeja priekšmetiem ir aplūkojamas dzimtas personiskas  liecības - vēstules, dienasgrāmatas, fotogrāfijas. Arī viens no jaunieguvumiem – Mērijas Grīnbergas portrets, ko gleznojis Edgars Bauze. Izstāde Mākslas muzeja 4.stāvā apskatāma līdz 24.novembrim, bet laiks, kā zināms, rit ļoti strauji. Nenokavējiet.

Spiegs, kurš mans tēvs

Filma, kas būtu jāredz katram, jo tā paņem pie rīkles un purina par daudziem jautājumiem – gan valstiskiem, gan dziļi personiskiem. Pēc pirmizrādes aplaudēt negribējās, kaut pieklājas. Visdziļākā cieņa filmas autoriem Jākam Kilmi un Gintam Grūbem, ka viņi traģisko ģimenes sāgu nav padarījuši raudulīgu (dažos momentos pat izlaužas smaids). Šajā ziņā, iespējams, palīdz inscenētās epizodes, kuras galvenajai varonei – spiega meitai - ļauj paskatīties uz notikumiem it kā no malas. To, ko patiesībā jutusi Ieva Lešinska, viņas māte, galu galā arī tēvs, mēs varam tikai nojaust, un labi, ka tā. Bet vispār – vai šodien kas mainījies? Filmas skatītājus Splendid Palace  gaida līdz 12.septembrim.

Andris Nelsons

Klāras vakars "Klasikā"

Gandrīz mēles mežģis. Bet gluda nav bijusi arī pianistes un komponistes Klāras Šūmanes dzīve, ko organizēja viņas tēvs, despotiskais ģēnijs Frīdrihs Vīks. Arī laulība ar Robertu Šūmani talantīgajai pianistei un komponistei beidzās neveiksmīgi. 13. septembris ir Klāras 200. jubilejas datums, ko muzikālā pasaule visādi centīsies svinēt. Pirmkārt jau daudzinot viņas mūziku, bet īpašu uzmanību pievēršot sieviešu radītai mākslai. Izlēmām, ka Klāras vakars būs labs iemesls, lai atskaņotu gan viņas pašas (tiešraidē no Leipcigas Gewandhaus Lauma Skride spēlēs Klavierkoncertu Andra Nelsona vadībā), gan viņas sekotāju radītus darbus. Vakars „Klasikā” sāksies plkst.19.00, Leipcigai pieslēgsimies plkst. 21.00.

Ešlija Bāsgeita

Piektais Čello festivāls Cēsīs

Cēsis ir cilvēcīga pilsēta, un tai piestāv instruments ar „viscilvēciskāko” balsi – čells. Cēsis ir arī moderna un drosmīga pilsēta, tāpēc festivāls, kas norisināsies nedēļas nogalē no 13. līdz 15. septembrim, iezīmēs mūsu gadsimta mūzikas vērtības, arī latviešu autoru radītas. Kādu noteikti aizraus Ešlija Bāsgeita no Bang on a Can All-Stars un lieliskais latviešu pianists Reinis Zariņš, kādu Ērika Kiršfelda saspēle ar sitējiem no Perpetuum Ritmico, vēl kādu - māsas Balanas, kuras uzstāsies kopā ar Lietuvas Nacionālo Simfonisko orķestri, atskaņojot amerikāņu komponista Filipa Glāsa Dubultkoncertu. Rīdziniekiem uz Vidzemi jādodas savlaicīgi – ceļu remonts!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kilograms kultūras
Kultūra
Jaunākie
Interesanti