No Anša Epnera līdz Jurim Poškum – grāmatas lappusēs

Apgādā "Laika grāmata” iznācis kinokritiķes Anitas Uzulnieces rakstu un recenziju krājums "Mans kino (un) laiks. 1. daļa”, kurā apkopotas periodikā publicētas recenzijas par Latvijas un ārvalstu filmām kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus, plašāki pētījumi, intervijas un citi materiāli. Ar Anitu iepazinos laikā, kad studēju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādāju laikrakstā “Kultūras Forums”. Arī Anitas recenzijas un intervijas tajā regulāri tika publicētas, un man kā tobrīd pavisam jaunam žurnālistam tā bija laba iespēja skoloties – saprast, kā samērot režisoru biogrāfijas ar viņu radošajiem paņēmieniem, lai svaru kausi nenostātos tikai vienā un otrā pusē, tādējādi apgrūtinot vai garlaikojot lasītājus.

Izdevuma redaktorei Kristīnei Matīsai nebija pats vienkāršākais uzdevums – sākotnēji bija jāapgūst aptuveni 700–800 teksta lappuses, no kurām līdz lasītāja rokām nokļuvušas 288.

Kā jau lasāms grāmatas nosaukumā, šī ir pirmā daļa. Otrajā, kura izdošanai tiek gatavota jau šobrīd, ir paredzētas divas plašas un starptautiski ievirzītas nodaļas – "Manas kino mīlestības" un noslēdzošā – "Un vārds tapa filma…". Pēdējais nosaukums sasaucas ar Anitas ilggadēji kūrēto kristīgā kino programmu.

Fonotēka līdzi uz katra soļa

25 latviešu komponistu darbi, kas ierakstīti laikā no 1963. līdz pat 2018. gadam – šādu izlasi Latvijas Radio 3 “Klasika” 25. jubilejā sagatavojusi ierakstu kompānija "Skani". Pirmais digitālais albums ar Pētera Barisona mūziku starptautiskā apritē nonācis jau 29. janvārī. Gan šo, gan citus ierakstus iespējams klausīties mūzikas straumēšanas lietotnē “Spotify” un Latvijas Mūzikas informācijas centra vietnē lmic.lv. Jāpiebilst, ka turpat ir klausāmas arī šīgada apaļā jubilāra un Lielās mūzikas balvas ieguvēja par mūža darbu Latvijas mūzikā – proti, Imanta Kalniņa simfonijas un koncerti.

Atgriežoties pie 25 latviešu komponistu darbu projekta, tajā iekļaujamo autoru personālijas  ietekmēja divi apstākļi – pirmkārt, ieraksts nav ticis iepriekš izdots, otrkārt – tam jāilgst vismaz 71 minūti. Tik precīzu laika nogriezni kolēģe Ilze Medne no Latvijas Radio 3 “Klasika” skaidro ar potenciālo iespēju, ka, ja parādītos pieprasījums, pēc tam interese un, visbeidzot, finansējums, tad konkrētais ieraksts varētu tikt izdots arī tvarta formātā.

Daudzas no fonogrammām līdz šim gulējušas radio arhīvos magnētisko lenšu formātā, un tagad tās ar skaņu režisoru Normunda Slavas, Vara Kurmiņa un Modra Bērziņa rokām ir rūpīgi atjaunotas, digitalizētas, attīrītas no trokšņiem un laika gaitā uzkrātiem magnētiskiem bojājumiem.

Trīs suņi aiz stikla

Mākslinieces Kristiānas Dimiteres izstāde “Woof Woof” ir satikšanās ar viņas dzīvē trim ļoti nozīmīgiem suņiem – bērnībā bokseris Argo viņu sargāja, Džanis aizstāja Argo zaudējumu, un Brīnu Kristiāna izglāba, pretī saņemdama pazemību un uzticību. Nu viņu atveidojumi tēlniecībā uzlūkojami, ejot gar galeriju “Alma” Tērbatas ielā.

Tāda ir šī pandēmijas laika realitāte: vērot mākslu, pašam atrodoties uz gājēju ietves.

Taču šajā gadījumā nekas netiek zaudēts vai nepamanīts – līdzot galerijas kuratorei Astrīdai Riņķei, speciāli padomāts gan par figūru savstarpējo izvietojumu, gan par gaismas nianšu pielāgošanu, lai četrkājainie draugi piepeši netiek noēnoti vai pazūd viens aiz otra. Iespējams, šī aina – trīs sastinguši, bet vienlaikus ārkārtīgi dzīvi suņi – atgādinās kādu no jūsu mīluļiem un aicinās pārdomāt par viņiem kādu labu domu.