Sadaļas Sadaļas

Šonedēļ kultūrā: Dzejas dienu atklāšana, laikmetīgā keramika un «Nošu planētas» Ventspilī

Dzejas dienu atklāšanas pasākums, pārsteidzoša keramikas izstāde un "Nošu planētas" koncerts – to visu šonedēļ iesaka sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" pārstāvis Toms Treibergs.

Dzeja nāk!

“Rainis karājas pie sienas, / klāt ir atkal Dzejas dienas” – šo labsirdīgo, satīrisko divrindi varam izdzirdēt septembra sākumā, jo tieši šis ir dzejnieku un atdzejotāju svētku periods. Piektdien, 3. septembrī, uz nu jau leģendārā kultūras debarkadera “Noass” norisināsies Dzejas dienu atklāšanas lasījums, kurā piedalīsies Marija Luīze Meļķe, Andris Kalnozols, Ingmāra Balode un Edvīns Raups. Marijas darbība literatūras lauciņā jau ir ar konkrētu laika zīmogu – viņa pārstāv tā dēvēto “jauno autoru” paaudzi, kuras rindās līdz ar viņu varam “pierakstīt” tādus dzejniekus kā Raimondu Ķirķi un Kirilu Ēci.

Marijas – jeb, kā viņu dēvē neformālākā izteiksmē – Meļķes dzejas rokrakstam ir zināmas līdzības ar Ingas Gailes drosmīgo un nepiekāpīgo lasījumu.

Andra Kalnozola vārdu pēdējā gada laikā visciešāk saistām ar viņa lielisko, kaut neviendabīgo debijas romānu “Kalendārs mani sauc”, taču arī Andrim dzejas mūza nav pagājusi garām vienaldzīga. Tikām Ingmāra un Edvīns jau savu dzejdaru statusu ir nostiprinājuši ar sengrieķu templim piederīgiem postamentiem, sniedzot lasītājiem iespēju lasīt ij Ādama Zagajevska, ij Federiko Garsijas Lorkas darbus savu tulkojumu atveidē.

Lasījumam sekos kopīgas atklāšanas svinības kopā ar laikmetīgās mākslas festivālu “Survival Kit” – mākslinieces Ievas Balodes un dzejnieka, mūziķa Artūra Puntes performance un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītājas Solvitas Kreses “iegrieztu” diskotēku. Ieeja pasākumā ar vakcināciju vai Covid-19 pārslimošanu apstiprinošu sertifikātu.

Aicinājums iegriezties “Nošu planētās”

Ventspils Mūzikas vidusskolas koris “Nošu planētas” sevi var dēvēt par vairāku starptautisko konkursu laureātu. Diriģentes Rudīte Tālberga un Anitra Niedre sevis vadītās apvienības 10 gadu darbību atzīmēs ar svētku koncertu “Ja esi man blakus”, kurā tiks atskaņotas latviešu komponistu dziesmas.

Nu jau vairākus gadus jauniešiem draudzīgs ir šobrīd Latvijā iemīļots dziedātājs Daumants Kalniņš, kurš savas dziesmu aranžijas ir veidojis arī īpaši korim “Nošu planētas”.

Arī ģitārspēles meistara, pedagoga un komponista Kaspara Zemīša dziesmas pēc kopā veidotā Ziemassvētku koncerta Livonijas ordeņa pilī tiek bieži iekļautas un izpildītas kora koncertprogrammās.  Piedaloties abiem māksliniekiem, divos koncertos koncertzālē  “Latvija” izskanēs dziesmas no Daumanta Kalniņa koncertprogrammas “Sirds prieks”, kā arī Kaspara Zemīša dziesmu cikla korim un elektriskai ģitārai “Gaismu gaidot” un citas kompozīcijas.

Laikmetīgā keramika: Latvija, Lietuva, Igaunija

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas radītos ceļošanas sarežģījumus, biju teju vai izslāpis pēc jaudīgas mākslas pieredzes, kuru līdz šim biju meklējis Eiropas mākslas muzejos un galerijās. Tādēļ vēl jo lielāks bija mans prieks, ieraugot Baltijas valstu keramiķu kopizstādi, kuru sadarbībā ar Marka Rotko Daugavpils mākslas centru īsteno Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina muzejs. Protams, iesaistoties arī speciālistiem no Igaunijas un Lietuvas.

Keramika – šķiet, ka izdzirdot šo vārdu, katram varētu raisīties savas asociācijas, neizlaižot Latgales mālu un vēl kādu tradicionālu stila piemēru. Tad nu šī ir tā iespēja savus uzskatus par keramikas mākslu pilnīgi apgāzt vēkšpēdus.

Piemēram, vai esat redzējuši māla objektu, kurš ir drukāts ar 3D printeri? Tieši šāds piemērs ir aplūkojams izstādē “Creo ergo sum”, salikums tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “Radu, tātad esmu”. Šajā izstādē būs jāpavada diezgan daudz laika, un tā ir laba atziņa, kuru noformulēt un sniegt potenciālajiem apmeklētājiem. Lielākā eskpozīcijas veiksme ir izvēlēto autoru dažādībā un viņu pārstāvētajās pieejās. Alegoriski piedāvājumi mijas ar monumentāliem, tehniski sarežģītiem keramikas darbiem, tādējādi variējot nepieciešamo uzmanības apjomu no skatītāja redzes lauka. Prātot, līdzsekot un vienkārši priecāties – šāds mākslas baudīšanas plašums nebūt nav pašsaprotams, tādēļ stipri mudinu tajā iesaistīties katru, kurš vēlas “atkabināties” no ikdienas strukturētā ritma un pieslēgties jaunrades neparedzamībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt