Rudens kultūrdeva šai nedēļai. Iesaka Henrieta Verhoustinska

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Drēgnais oktobris ir lielisks laiks, lai vakarus pavadītu spožā teātra zālē, saņemot enerģiju no aktieriem, vai arī mājās – ar grāmatu rokā! Vairākus teātra notikumus, divas izstādes un romānu iesaka balvas “Kilograms kultūras” žūrijas locekle un raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska.

1. Patriarha rudens

Gada notikums gados un garā jauniem cilvēkiem! Līdz 9. oktobrim dažādās norises vietās Rīgā notiek Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”. Te ir gan LKA 2021. gada absolventu diplomdarbu izrāžu izlase, filmu skates ar 18 īsfilmām (no psiholoģiskas šausmu filmas līdz absurda komēdijai), lekcijas un sarunas par godu Oļģerta Krodera simtgadei, mākslinieku apvienības “4K” izstāde un fantāziju intervence jeb klausāma īpašvietas teātra izrāde “Šausmas Smiļģa ielā”.

Paši patriarhi uzsver, ka šī gada festivālu varētu dēvēt par jauno profesionāļu, nevis studentu festivālu, ņemot vērā, ka visi festivāla dalībnieki šajā vasarā absolvēja augstskolu, kļūstot par diplomētiem, aktieriem, režisoriem un laikmetīgās dejas horeogrāfiem.

Pieci jauno režisoru darbi tapuši Latvijas profesionālajos teātros – Latvijas Nacionālajā teātrī (“Persona”, režisors Mārtiņš Gūtmanis), Dailes teātrī (“Kontrabass”, režisors Henrijs Arājs), Ģertrūdes ielas teātrī (“Prometejs”, režisore Elīza Dombrovska), ''Dirty Deal Teatro'' (“Konklāvs”, režisors Klāvs Kristaps Košins) un Valmieras Drāmas teātrī (“Dzīvais ūdens”, režisore Ilze Bloka). Izrādi “Dzīvais ūdens” 8. oktobrī kā viesizrādi iespējams noskatīties LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”. Tāpat skatē piedalās 10 laikmetīgās dejas izrādes un Valmieras teātra aktieru kursa diplomdarbs “Blanša. Baltais mežs” Mihaila Gruzdova režijā (5. oktobrī). Vēl viens diplomdarbs – Liepājas Universitātes aktiermākslas programmas studentu jeb t.s. Liepājas kursa izrāde “Cietsirdīgās spēles” (režisors Dmitrijs Petrenko) kā viesizrāde tiks spēlēta LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” 4. oktobrī.

2. “Sapnis vasaras naktī” Nacionālajā teātrī

Viens no maniem šīs sezonas tīra prieka avotiem teātrī ir režisora Elmāra Seņkova Nacionālajā teātrī iestudētā izrāde “Sapnis vasaras naktī”. Tā ir daudzdimensionāla, skaista un priecīga. Tajā ir mistiskais, maģiskais slānis, kur Jāņa Elsberga lieliskā tulkojumā izskan Šekspīra poēzija un kurā par varu sacenšas dievi – Titānija un Oberons, kā arī mīlas likstās iekuļas divi mīlētāju pāri. Un ir sadzīviskais, komiskais slānis, kur lugu “Romeo un Džuljeta” mēģina amatierteātra trupa.

Tā smējusies nebiju sen!

Savukārt abus šos slāņus savelk Oberona pakalpiņa, bet drīzāk – brīvā meža gara Paka nedarbi. Paka loma – izsmalcināts, noslēpumains un gražīgs Artūra Krūzkopa veidojums.

3. “Nākotnes kalējs” – Vilis Lācis

Reiz pirms pāris gadiem nejauši satiku uz ielas Māri Bērziņu, viņš bija tikko ķēries klāt grāmatai par Vili Lāci Gundegas Repšes iniciētajā “rakstnieki par rakstniekiem” sērijā “Es esmu”. Māris izskatījās noraizējies un teica, ka nemaz neesot gribējis par viņu rakstīt, ka vēlējies rakstīt par Poruku – bet grāmatu par viņu jau bija aizsākusi Inga Žolude, tad gribējis ķerties klāt Anšlavam Eglītim, bet to izlūgusies Laima Kota. Tomēr Vilis Lācis nesis Bērziņam veiksmi, jo "Nākotnes kalējs" nominēts ''Kilograma kultūras'' "Rudens balsojumā". Tā ir “grāmata grāmatā”, līdzīgi, kā mēdz būt teātris teātrī. Vilis Lācis raksta dienasgrāmatu – un par katru skopu rindiņu no literāta īstās dienasgrāmatas ir pamatīgs Māra Bērziņa izvērsums.

Un vēl – Vilis Lācis, klausot psiholoģes padomam, kā rakstīšanas terapiju uzsāk atmiņas par skarbo un vienlaikus tik romantisko pusaudzības un agras jaunības laiku Sibīrijā.

Tāpēc grāmatā “Nākotnes kalējs" ir divi Lāči – dažādu slimību un padomju varas pienākumu nogurdinātais Lācis mūžā pēdējos divpadsmit gados un pavisam jaunais, kaismīgais Lācis, kurš vēl tikko uzsāk savus literāros mēģinājums un ir pakļauts dažādām kaislībām.

4. Rīgas mākslinieku grupas izstāde LNMM

Arī viņi savulaik bija skandalozi, robežas pārkāpjoši un izaicinoši. Mākslas zinātnieks Boriss Vipers 1933. gadā rakstīja, ka “Rīgas mākslinieku grupas izstādes pieder visspilgtākajām parādībām mākslas dzīvē". Šodien 1920. gadā dibinātās Rīgas mākslinieku grupas biedru Aleksandras Beļcovas, Jāņa Cielava, Ģederta Eliasa, Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Eduarda Lindberga, Jāņa Liepiņa, Emīla Meldera, Martas Skulmes, Oto Skulmes, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa, Erasta Šveica, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Sigismunda Vidberga daiļradi uzlūkojam kā kanonisku, un gan jau tas notiks arī ar šodien šūmēšanos izraisījušiem mākslas darbiem.

5. Melns balts sarkans Romas dārzā Liepājā

Man nācās aizbraukt uz Liepāju, lai es uzzinātu par izstāžu ciklu “Zemūdeņu karš”, kas aizsākās vēl 90. gados kā mākslas dizaina projekts. Šodien tas izskatās kā vairāk nekā 40 visdažādākie mākslinieki, viņu vidū Modris Brasliņš, Gvido Kajons, Māris Subačs, Kristians Brekte, Miķelis Fišers, Marta Ģibiete. Daudzi no māksliniekiem man bija jaunatklājums. Ļoti bieza, blīva mākslas notikuma sajūta, un savādā kārtā gan gleznām, gan objektiem galerijas “Romas dārzs” velvjainās pagrabtelpas bez dienasgaismas ļoti piestāv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti