ĪSUMĀ:
- Balvu kategorijā “Mūzika” saņēma Raimonda Paula un Ivetas Apkalnas koncerts ērģeļmūzikas festivālā “ORGANismi”.
- Laurus kategorijā “Literatūra” šoreiz plūca rakstniece Inga Gaile par romānu “Rakstītāja”.
- Par gada “Pārsteigumu” publika balsojumā šogad atzinusi koncertzāles “Latvija” viena gada jubilejas koncertu-performanci "Viens".
- Kategorijā “Mantojums” balva piešķirta Jūlija Madernieka 150 gadu jubilejai veltītajai izstādei “Madernieka stils”.
- Balvu kategorijā “Kino” saņēma režisora Viestura Kairiša spēlfilma “Pilsēta pie upes”.
- Par gada “Kultūrvietu” publikas balsojumā šogad atzīta Lūznavas muiža.
- Kategorijā “Vizuālā māksla” laurus plūca mākslinieču dueta Skuja Braden izstāde “Samsāra”.
- Kategorijā “Teātris” šogad balva piešķirta režisora Elmāra Seņkova tīmekļa izrādei “Irānas konference”.
- Gada “Notikuma” titulu šogad izpelnījās Mežaparka Lielās estrādes nodošana ekspluatācijā.
Sestdienas vakarā tika pasniegti apbalvojumi deviņās kategorijās, kopumā balvas fināla balsojumā piedalījās 28 kultūrfakti. Šogad uzvarētāju paziņošana tika uzticēta pērnā gada uzvarētājiem, tādēļ ceremonija kalpoja arī kā atmiņu tilts starp to, kā bija pērn un kā ir šogad.
“Šogad apbalvotie kultūras notikumi lieliski uzrāda aizvadītā gada radītās pārmaiņas kultūrtelpā. Tīmekļa izrādes uzvara kategorijā “Teātris” šķiet neiespējama citos apstākļos! Man ir liels prieks, ka neskatoties uz izmaiņām iespējās baudīt kultūru, mums kā žūrijai izdevās atlasīt un skatītājiem un klausītājiem izdevās novērtēt radošo cilvēku iespēto un pagūto tajos laika sprīžos un tajos veidos, kādos tas bija iespējams,” pauda žūrijas pārstāve, LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle.
Savukārt Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode uzsvēra: "Kultūras notikumu skaitliski nebija tik daudz, līdz ar to pieauga katra nozīmīgums. Mūsu publikai radās pat ekskluzīvas iespējas, piemēram, dzirdēt izcilo, pasaulē slaveno mākslinieku solokoncertus, kas skanēja tikai Latvijā. Kultūra izdzīvoja, un interese par to noteikti nemazināsies, jo intuitīvā līmenī saprotam, ka tā ir mūsu pastāvēšanas mēraukla."
“Kilograms kultūras 2020” laureāti
Mūzika
Balvu kategorijā “Mūzika” saņēma Raimonda Paula un Ivetas Apkalnas koncerts ērģeļmūzikas festivālā “ORGANismi”. Pirmo vakara laureātu paziņoja režisore Laura Groza, kura šo pašu balvu saņēma pērn par Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā.
Publikas balsojumā visvairāk balsu ieguvušais koncerts bija 2020. gada ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi” noslēdzošais un centrālais notikums. 24. oktobra koncertā skanēja īpaši festivālam radīta koncertprogramma un uz skatuves tikās ērģelniece Iveta Apkalna, komponists un pianists Raimonds Pauls un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Stafecka vadībā.
“Emocijas, kad ir zālē gan mūziķi, gan skatītāji, ir neaprakstāmas! Mēs visi ceram, ka pašreizējais murgs drīz beigsies,”
pirms balvas saņemšanas pauda Latgales vēstniecības "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa. Savukārt maestro Raimonds Pauls, balvu saņemot, sacīja: “Vislielākais paldies Ivetai Apkalnai! Žēl, ka viņas pašas nav uz šīs skatuves. Paldies jums par balsojumu. Gatavosimies citiem koncertiem! Paldies!”
“Mūzikas” kategorijā par balvu finālā sacentās arī Raimonda Paula solokoncerts koncertciklā “Viens pats studijā” un Jūrmalas festivāla koncerts "Veltījums Marisam Jansonam" Dzintaru koncertzālē.
Literatūra
Laurus kategorijā “Literatūra” šoreiz plūca rakstniece Inga Gaile par romānu “Rakstītāja”. Uzvarētāju paziņoja rakstniece Nora Ikstena, kura 2015. gadā saņēma balvu par savu nu jau starptautiski pazīstamo darbu “Mātes piens”.
Romāns “Rakstītāja” nācis klajā izdevniecības “Dienas Grāmata” sērijā “Es esmu...”, un tā centrā ir latviešu rakstniece un sieviešu tiesību aktīviste Ivande Kaija. Būtiskas šī darba tēmas ir rakstīšana un seksualitāte, kas, pēc romāna autores domām, bieži vien izplūst no viena avota.
Pateicības vārdos, saņemot balvu, Inga Gaile sacīja:
“Es, šeit stāvot, mazliet jūtos kā skaistumkonkursu dalībnieces, kurām prasa – kāds ir jūsu sapnis?
Šovakar es gribu pateikt tā – paldies katram ikvienam un ikvienai, kas izlasīja “Rakstītāju”. Liels, liels paldies manām meitām un manam mīļajam cilvēkam, paldies!”
Uz balvu kategorijā “Literatūra” fināla balsojumā pretendēja arī Jāņa Joņeva stāstu krājums “Tīģeris“ un Paula Bankovska romāns “Pasaules vēsture”.
Pārsteigums
Par gada kultūras “Pārsteigumu” publika balsojumā šogad atzinusi koncertzāles “Latvija” viena gada jubilejas koncertu-performanci "Viens". Uzvarētāju ceremonijā atklāja Jānis Holšteins-Upmanis, pārstāvot Imanta Ziedoņa fondu “Viegli”, kura veidotā izlaušanās istaba “Ziedoņa klase” balvu saņēma pērn.
Savu pirmo jubileju koncertzāle "Latvija" atzīmēja trīs dienas – no 24. līdz 26. jūlijam – ar koncertu-performanci “Viens”, kuras radošās koncepcijas autori bija mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo. Par godu šim notikumam diriģents Aigars Meri pulcēja jubilejas kamerorķestri, kurā muzicēja gan Ventspils kamerorķestra un jauktā kora “Ventspils”, gan dažādu Latvijas profesionālo kolektīvu mūziķi.
Koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone, balvu saņemot, atzina: “Paldies! Ja godīgi, tas nav pārsteigums.
Kāds var būt pārsteigums, ja ir Dzudzilo, ir Meri, ir orķestris, ir Darius Mijo un, manuprāt, vissvarīgākais – komanda, ar kuru mēs aizvadītā gada jūlijā šo nostrādājām?
Ja uz nopietnākas nots – mēdz uzskatīt, ka spīts, dusmas un niknums vairo tumsnējo enerģiju, kurā reti dzimst kas gaišs, tīrs un labs. Šis ir pierādījums tam, ka ar spītu kas tāds ir iespējams! Par spīti dažam labam, kurš gribēja likt šķēršļus šai iecerei. Šī jubileja bija apdraudēta. Paldies dievam tā notika, un paldies balsotājiem!”
Kategorijā “Pārsteigums” par balvu finālā sacentās arī interneta žurnāla “Punctum” un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta projekts “Pandēmijas dienasgrāmata“ un režisora Matīsa Kažas filmizrāde “Kino un mēs”.
Mantojums
Kategorijā “Mantojums” balva piešķirta Jūlija Madernieka 150 gadu jubilejai veltītajai izstādei “Madernieka stils”. Laureātu paziņoja ceremonijas vadītāja Kristīne Želve, kura uz ceremonijas skatuves kāpa arī pērn kā viena no starpdisciplinārās izstādes “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts” kuratorēm.
Jūliju Madernieku dēvē par Latvijas dizaina un lietišķās mākslas pamatlicēju. Viņa 150. jubilejas gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs cēla gaismā mākslinieka daudzveidīgo mantojumu – interjera dizainu, mēbeles, grāmatu dizainu, tapešu rakstus, burtu veidolu – izstādē “Madernieka stils”.
“Tā ir skaistākā dāvana mūsu varonim. 27. februāris ir diena, kad pirms 151 gada piedzima Jūlijs Madernieks.
Es vēlos pateikt to, ka šeit stāvu es, bet šis projekts ir komandas darbs. Top grāmata par Jūliju Madernieku. Madernieks turpina dzīvot mūžībai. Paldies visai manai komandai par ļoti izmīļotu, izlolotu projektu!” saņemot zeltīto “Kilograms kultūras” atsvaru, sacīja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.
Kategorijā “Mantojums” uz balvu pretendēja arī finālisti – Latviešu skatuviskās dejas zelta fonds un Ēvī Upenieces 95. jubilejas izstāde "Zemes meita".
Kino
Balvu kategorijā “Kino” saņēma režisora Viestura Kairiša spēlfilma “Pilsēta pie upes”. Laureātu paziņoja pērnā gada ceremonijā uzvarējušās daudzsēriju filmas “Sarkanais mežs” aktieris Jēkabs Reinis.
Režisora Viestura Kairiša filmā “Pilsēta pie upes” (“Piļsāta pi upis”) mīlas stāsts mijas ar sarežģītiem vēstures notikumiem. Darbs uz lielajiem ekrāniem nonāca 2020. gada janvārī un laurus plūca arī nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” ceremonijā, saņemot balvas četrās kategorijās.
Režisors Viesturs Kairišs, balvu saņemot, uzsvēra: “Paļdis!
Filma “Piļsāta pi upis” ir cīši personeiga, jo tei ir velteita Latgalei i latgalīšu volūdai.
Lels, lels paļdis vysim aktīrim, operatorim, paļdis mosu skotu daleibnīkim, paļdis munim producentim! Šudin mes narunōsim par pandemiju. Šudin mes runōsim par daudz svareigōku vaicōjumu – latgalīšu volūdu. Es, prūtams, esu latvīts, tok grybu palikt latgalīts!"
Līdzās filmai “Pilsēta pie upes” “Kilograms kultūras” fināla balsojumā piedalījās ar režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācijas filma "Mans mīļākais karš".
Kultūrvieta
Par gada “Kultūrvietu” publikas balsojumā šogad atzīta Lūznavas muiža. Uzvarētāju nosauca pērnā gada laureāta – “Hanzas perona” – vadītāja Ieva Irbina.
Jau tradicionāli kategorijas “Kultūrvieta” pretendentus iespējams izvirzīt ikvienam, iesakot savu iecienītāko kultūras baudīšanas vietu portālā LSM.lv. Piesakot balvai Lūznavas muižu, norādīts arī šīs izvēles pamatojums: “Lūznavas muiža ir pierādījums, ka mazas vietas var apburt, iedvesmot, radīt un būt virzītājspēks kam lielākam, iekustināt vietējo sabiedrību.”
“Lūznavas muiža ir kļuvusi par vietu, kas rada iedvesmu. Jau pirms 100 gadiem tā veidojās par vietu lauku teritorijā, kas palīdz citiem.
Mēs turpinām piesaistīt apmeklētājus un viesus, kuri, atbraucot uz Latgali, apmeklē ne tikai Lūznavas muižu, bet arī viesojas pie vietējiem amatniekiem un citiem. Tā ir liela pievienotā vērtība šādām kultūrvietām novados. Paldies! Piecu gadu darbs ir atalgojies!” ceremonijā sacīja Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne.
Fināla balsojumā par balvu sacentās arī Alūksnes muižas parks, Liepājas teātris, “Sansusī” rezidenču centrs “Susēja” un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Vizuālā māksla
Kategorijā “Vizuālā māksla” laurus plūca mākslinieču duets Skuja Braden ar izstādi “Samsāra”. Uzvarētāju ceremonijā atklāja mākslinieks Ernests Vītiņš, kurš pērn šo balvu saņēma par izstādi “Stikla labirintā”.
Latvietes Ingūnas Skujas un amerikānietes Melisas D. Breidenas mākslas dueta Skuja Braden izstāde “Samsāra” bija skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Izstāde tapusi, atzīmējot abu mākslinieču sadarbības 21 gadu kopš pirmās kopizstādes Rīgā 1999. gadā, un tajā apvienoti vairāk nekā 200 mākslas priekšmetu no muzeju un privātajām kolekcijām. Izstādes centrālo asi veidoja dzīves un nāves tēmas.
"Latvija ir ļoti laba vieta. Latvijā dzīvo ļoti labi cilvēki,"
pateicības runā uzsvēra māksliniece Ingūna Skuja.
Kategorijā “Vizuālā māksla” uz balvu finālā pretendēja arī Ginta Gabrāna papildinātās realitātes projekts “Jaunās teritorijas. Pavasaris, 2020, LV” un Līgas Purmales personālizstāde “Tepat tuvumā”.
Teātris
Kategorijā “Teātris” šogad balva piešķirta režisora Elmāra Seņkova tīmekļa izrādei “Irānas konference”. Laureātu paziņoja pērnā gada teātra kategorijā uzvarējušās izrādes “Vēstures izpētes komisija” režisors Alvis Hermanis.
Krievu dramaturga Ivana Viripajeva lugas “Irānas konference” iestudējums Elmāra Seņkova režijā tapis, izmantojot platformu “Zoom”, un tajā piedalījās 11 aktieri no dažādiem Latvijas teātriem. Pazīstamais dramaturgs lugā risina jautājumus par Rietumu un Austrumu kultūru iespējām pa īstam saprasties un par brīvības jēdziena nozīmi dažādās kultūrās. Seņkova izrāde gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” ceremonijā atzīta par gada notikumu digitālajā vidē.
“Protams, ka šī balva galvenokārt pienākas Elmāram Seņkovam.
Apsveicu visu brīnišķīgo ansambli, ar kuru mēs klātienē tā arī nekad neesam satikušies,”
komandas vārdā saņemot balvu, sacīja aktieris Artūrs Skrastiņš.
“Kilograms kultūras” fināla balsojumā par balvu kategorijā “Teātris” piedalījās arī režisores Ingas Tropas iestudējums “Zalkša līgava” Jaunajā Rīgas teātrī un režisora Viestura Meikšāna izrāde “Dēmōns” Liepājas teātrī.
Notikums
Gada “Notikuma” titulu šogad izpelnījās Mežaparka Lielās estrādes nodošana ekspluatācijā (pabeigti pirmās kārtas rekonstrukcijas darbi). Ceremonijā laureātu atklāja režisors Dzintars Dreibergs, kurš pērn šo balvu saņēma par spēlfilmu “Dvēseļu putenis”.
2020. gada 21. maijā, mēnesi pirms līgumā noteiktā termiņa, Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvdarbus. Atbilstoši arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerei tapusi "Sidraba birzs" – unikāla metāla konstrukcija ar vairāk nekā 500 akustiskajiem vairogiem un adiabātisko sistēmu, kas vasaras karstumā ļaus atvēsināt dziedātājus, dzesējot sakarsušo gaisu ar ūdens miglas palīdzību. Estrādes atjaunošanu pilnībā bija plānots pabeigt līdz 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem.
Arhitekts Austris Mailītis, balvu saņemot, sacīja: “Šis nu gan ir varens pārsteigums! Pagājušajā vasarā, kad tika pabeigta koristu puse, notika tāda skaņu iemēģināšana. Sanāca kopā 30 kori un dziedātāji izretojās estrādē. Tika nodziedātas vairākas tautasdziesmas, un bija sajūta, ka ir, ka būs, ka “Sidraba birze” skanēs! Es izjūtu pateicību strādāt kopā ar tik lielu komandu. Paldies koncepcijas autoriem, paldies kolēģiem, būvniekiem, pasūtītājam.
Bet, galvenais – paldies Dziesmu svētku kopienas cilvēkiem! Pēc gada mēs gan jau varēsim teikt – lai skan!”
Uz balvu kategorijā “Notikums” šogad pretendēja arī Džemmas Skulmes darbu izstādes “Džemma Skulme. Saruna ar laiku” un “Džemma Skulme. Viņas glezniecība“ un starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus 2020”.
Ceremonijā ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās māsas Margarita un Kristīne Balanas, “Jakob Noiman Festival Band” jeb Jēkabs Nīmanis ar savu grupu, vokālā grupa “Framest”, Linda Leen un Raimonds Pauls kopā ar aktieri Andri Keišu.
“Kilograms kultūras” ceremonijas scenārija autore bija dramaturģe Anete Konste. Ceremoniju vadīja tās scenārija līdzautori – kinorežisore un rakstniece Kristīne Želve un raidījuma “Literatūre” vadītājs Gustavs Terzens.
Katras kategorijas uzvarētāji saņēma ne vien īpašo "Kultūras kilogramu", bet arī 1000 eiro naudas balvu no "Nākotnes atbalsta fonda", kas atbalsta balvu un ceremonijas norisi.
Tiešraides norises laikā tika ievēroti drošības pasākumi – fiziska distancēšanās, sejas aizsargmasku lietošana (ceremonijas vadītāji ir vienā “burbulī”, tādēļ viņi maskas varēja nevilkt; nominanti sejas aizsargmaskas drīkstēja noņemt, tikai atrodoties kadrā), tika īstenota arī strikta pārvietošanās kārtība, kas neļāva nominantiem no dažādām kategorijām satikties savā starpā bez maskām vai nepieciešamās fiziskās distances. Organizējot notikuma norisi, LTV ir konsultējusies ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC).
Par balvu “Kilograms kultūras”
“Kilograms kultūras” ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Balvu “Kilograms kultūras” atbalsta Rietumu bankas Labdarības fonds, nodrošinot prēmiju katras kategorijas uzvarētājam. Fināla balsojumam izvirzītie darbi izraudzīti 3 skatītāju un klausītāju balsojumos – pavasara, rudens un ziemas balsojuma kandidātus izraudzījās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas profesionāļu žūrija, bet skatītāji un klausītāji noteica, kuri no tiem nokļuva fināla balsojumā. Arī to, kas saņem balvu, nosaka tikai un vienīgi sabiedrības balsojums, taču žūrijā, kas izvirzīja nominantus sezonālajos balsojumos, kā ierasts, darbojas LTV, LR un LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Eva Johansone, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, Latvijas Radio 3 – Klasika direktore Gunda Vaivode un žurnālisti Orests Silabriedis un Liene Jakovļeva, Latvijas Radio 1 žurnālists Toms Treibergs, kā arī portāla LSM.lv kultūras sadaļas redaktore Laila Burāne. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.
