SENA SKAŅDARBA JAUNA DZĪVĪBA
10. maijā Lielajā ģildē – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra ziemas sezonas noslēguma koncerts
Latvijas Nacionālais simfoniskais liek punktu ziemas sezonai. Brāmsa Pirmā ir monumentāls organisms, Prokofjeva Trešais ir spirgta dzīvīguma esence, un milzu prieks, ka Rīgā atkal satiksim pianistu Nikolasu Angeliču – virtuozu mistiķi, Hēfaistu un Apollonu vienā personā. Savukārt koncerta ievadā – Viļņa Šmīdberga “Simfonija koncerts”, kas pēc pirmatskaņojuma 1979. gadā klusi sēdējis komponista nošuskapī un tikai pērn atkal ticis dienasgaismā.
Tā ir galēji ekspresīva partitūra, un – kā citādi lai lielajā jubilejā (kas būs 14. jūnijā) sveic cilvēku, kas dzimis pie atklātas jūras?!
KATLAKALNS SVEICINA SAULI
8. maijā VEF kultūras pilī un 11. maijā Latgales vēstniecībā GORS – Rīgas kamerkoris Ave Sol un Kesselberg Ensemble
Koris Ave Sol pusgadsimta laikā piedzīvojis dažādas metamorfozes un patlaban ir lieliskā formā, turklāt labi jūtas gan modernā, gan senā mūzikā, kas ir viena no kora vadoņa Andra Veismaņa pamatstihijām. Ir tapusi jauna programma, kurā Ave Sol satiekas ar Kesselberg Ensemble – šī senās mūzikas ansambļa nosaukumā iekodēts Pēterbaznīcā kalpojušā un Katlakalnā mūža nogali vadījušā Rīgas ģēnija Johana Gotfrīda Mīteļa mūžs. Skaidrs, ka koncertos skanēs (Bāzelē jau skanēja) Mītelis – dziesmas, klavesīnkoncerts un simfonija –, bet būs arī viņa skolotāja Johana Sebastiāna Baha līksmākās motetes, kas slavina Pestītāju un vitālu dievapziņu.
ZEM DIVIEM KAROGIEM
9. maijā Nacionālajā teātrī – Jāņa Baloža luga “Zem diviem karogiem”, režisors Valters Balodis
Pirms 13 gadiem nāca klajā Daigas Mazvērsītes grāmata par grupu “Jumprava”. Tagad tapusi teātra izrāde. NT mājaslapā redzamie videonogriežņi dziesmu tekstus iznes ārā no dziesmām, un šo nogriežņu mākslinieciskajā veidojumā ir kaut kas magnētisks.
Nereti mēs nevis ieklausāmies dziesmu tekstos, bet tikai dzirdam tos.
Teksts (ja saturīgs) mēdz izrādīties apjomīgāks bez skaņudrānām. Un ir labi, ka līdzās “Jumpravas” mūziķiem izrādes anotācijā piesaukts izcilu tekstu autors Ritvars Dižkačs un skanēs ne tikai “Jumpravas”, bet arī “Auroras” dziesmas.
MĪTOLOĢIJA PAR LATVJU MĪTOLOĢIJU
Alda Pūteļa monogrāfija “Domas par latviešu mitoloģiju: kā tika meklēts latviešu Panteons” (“Zinātne”, 2019)
Aldis Pūtelis uzrakstījis aizraujošu darbu par avotiem, kuros piesauktas latvju dievības. Vispārīgākus reliģiskos uzskatus dod Livonijas Indriķis, “Atskaņu hronika”; Prūsijas hronisti jau dažu labu sendievību sauc vārdā; aci piesien 16. gadsimtā tapušas dievību tabulas; savs vārds sakāms Einhornam, Hupelim, Stenderam; tad jau turpat ir arī Merķelis un vēl soli tālāk – Alunāna, Ausekļa, Pumpura un Lautenbaha (Jūsmiņa) idejas un priekšstati.
Panteons pieaudzis līdz iespaidīgiem apmēriem.
Apjomīgā darba vainagojumā Auseklis mīlīgi daiņo, ka Aukuperons “vētru spārniem izjauc mākoņu tēlus”, Gudriņa “padzirda visus dievus no sava kausa” un Pramšans ir “kalna stiprie elkoņi”.
