Tieši tik dažādi ir balvas "Kilograms kultūras” žūrijas locekles, muzikoloģes un Latvijas Radio 3 "Klasika” direktores Gundas Vaivodes ieteikumi šonedēļ, kad vēl tikai līdz piektdienai iespējams nobalsot par "Kilograma kultūras” finālistiem.
Mākslas akadēmijā – karnevāls „Sumpurņa pils”
Nepiederu pie cilvēkiem, kuriem patīk maskoties. Tomēr reiz gribētos iekļūt slavenajā Mākslas akadēmijas karnevālā, kam šogad nosaukums aizgūts no senākiem laikiem – "Sumpurņa pils”. Tiekoties ar rektoru smējām, ka maska varbūt nebūs vajadzīga… Viņš kopā ar studentiem jau pirmdien pulksten 21.00 viesosies LR3 raidījuma "Pagrabs” videostudijā un tad uzzināsim, kas tieši ballētājus 1.februārī sagaida Mākslas akadēmijas Lielajā aulā, ko iekārto 200 dekoratori. Tiek solītas performances un, protams, mūzika: "Pērkons”, "Pienvedēja piedzīvojumi”, "Martas asinis” un vēl, un vēl.
Kā astoņos vakarā sāks, tā līdz pieciem rītā.
Pie ieejas tiks pārbaudīti arī personu apliecinoši dokumenti. Face kontrolei varētu būt problēmas.
Avilas Terēzes lūgšanas
Kastīlijas aristokrātu ģimenes atvase Avilas Terēze, kas pusaudzes gados zaudēja māti, izjuta sevī aicinājumu uz askētisku dzīvi un kļuva par pirmā Baskāju karmelītu klostera dibinātāju un pirmo sievieti – mācītāju.
Viņas kontemplatīvās lūgšanas un Svētā Jāņa no Krusta teksti ir centrālā ass Latvijas Radio kora sakrālo dziedājumu koncertā,
kas 1.februārī plkst. 19.00 izskanēs Sv.Jāņa baznīcā Rīgā. Mūzikas autors – 16. gadsimta dižgars Tomass Luiss de Viktorija. Diriģents Kaspars Putniņš teic, ka Radio korim ļoti piestāv šī stila mūzika. Bet to pašu var attiecināt arī uz kora senu draugu, mūsdienu angļu komponistu Džonatanu Hārviju, Igaunijā dzīvojošo ukraiņu komponisti Gaļinu Grigorjevu (Kaspara Putniņa pasūtinātais darbs piedzīvos Latvijas pirmatskaņojumu) un mūsu jauno talantu Matīsu Čudaru. Dziedātājiem koncertā pievienosies arī sitaminstrumentālists Ivars Arutjunjans.
Smilšu cilvēciņi un Salemas raganas Dailes teātrī
30. janvārī un 1. februārī Dailē gaidāmas divas pirmizrādes. Mihails Gruzdovs Kamerzālē iestudē bulgāru dramaturģes Janas Dobrevas lugu "Smilšu cilvēciņi”, bet Laura Groza-Ķibere Lielajā zālē – Artura Millera "Salemas raganas”. Pirmās darbība notiek ārsta uzgaidāmajā telpā, kur satiekas četras sievietes, kurām, šķiet, nav nekā kopīga, tomēr katra ir mozaīkas daļa, kurai iztrūkstot smilšu pils sabrūk.
Otras lugas darbība notiek Amerikas pilsētiņā Salemā, kur aiz šķietami pieklājīgās sievu un vīru dzīves rosās kaislības, iekāre, atriebība un raganu medības.
1953. gadā Tonija balvu ieguvusī luga ir kļuvusi par dramaturģijas klasiku, kas ik pa brīdim atgriežas arī uz Latvijas teātru skatuvēm. Abu lugu scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis. Ejam tik lūkot, jo abas lugas ir par šodienu un par mums.
Jaunās Latvijas kultūra Eiropā
Ļoti vērtīga diskusija otrdien varētu risināties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Jaunas valsts kultūra – kāda tā bija 20. gadsimta 20. gados un tad, kad atguvām neatkarību, – deviņdesmitajos. Kādas līdzības, kādi secinājumi par kultūru šeit un tās eksportu? Vai kāds varētu apšaubīt simbolisma izstādi Parīzē, Analta raudošo sienu un latviešu literatūru Londonā, Maskata "Valentīnu” Berlīnē, mūsu izcilāko mūziķu koncertus pasaulē? Būs kompetenti runātāji (Ginta Gerharde-Upeniece, Anna Žīgure, Māris Sirmais, Arnis Radiņš), bet "balss no tautas” varētu veidot vajadzīgos virstoņus.
