LASI PAR:
- Barikāžu aizstāvju atceres koncertstāstu "Mana uguns, kuries";
- Elīnas Garančas un Raimonda Paula koncertu "Ja tevis nebūtu...";
- Koncertu "Amao Omi".
- Balso par saviem favorītiem!
Barikāžu aizstāvju atceres koncertstāsts "Mana uguns, kuries"
Balvas finālistus skatītāji un klausītāji izvēlējās trīs balsojumos. Pavasara balsojumā mūzikas kategorijā vislielāko sabiedrības atbalstu ieguva 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres 30. gadadienai veltītais koncertstāsts "Mana uguns, kuries", kas 20. janvārī izskanēja Rīgas Domā un kam sekot varēja LTV tiešraidē.
Komentējot notikumu, balvas "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Gunda Vaivode uzsvēra: "Janvārī pirms trīsdesmit viena gada Doma laukums bija barikāžu, ugunskuru, cilvēku, viņu gribas un ticības pārpilns. Doma baznīcā, kas toreiz pārtapa par hospitāli un solu rindas par gultām, pirms gada notika muzikāls dievkalpojums "Mana uguns, kuries".
Šoreiz dievnama soli bija tukši, bet pandēmija, tāpat kā barikādes, cilvēkus piekala pie radio un televīzijas ekrāniem.
Caur latviešu dziesmām pateicību par brīvību izdziedāja kori "Latvija", "Ave Sol" un Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā, būtiskas pieturvietas ceļā iezīmēja arhibīskaps Jānis Vanags, bet laikritā sašķobījušās vienotības ideju videoinstalācijās restaurēja Roberts Rubīns."
Programmā tika atskaņoti Mārtiņa Brauna, Nika Matvejeva, Ulda Stabulnieka, Pētera Vaska, Jāņa Lūsēna, Ērika Ešenvalda un Lūcijas Garūtas skaņdarbi.
"Viens no nozīmīgākajiem Latvijas neatkarības atjaunošanas notikumiem pagājušā gadsimta 90. gados ir barikāžu laiks – spilgts un neaizmirstams apliecinājums un pierādījums Latvijas cilvēku gara spēkam un nesalaužamajai pārliecībai un ticībai Latvijas neatkarības atgūšanai.
Mūsu pienākums ir ne tikai atgādināt par tā laika notikumiem un tos godināt, bet arī saredzēt tos nospiedumus, kurus šie notikumi atstājuši uz laiku, kas sekojis pēc tam.
Ir būtiski šos notikumus atklāt kā dzīvu, joprojām ietekmējošo mūsu vēstures daļu, īpaši tādēļ, ka nu jau ir izaugušas paaudzes, kuras nav bijušas šī laika liecinieki un uz to skatās tikai vēsturiski faktoloģiskā kontekstā," barikāžu atceres 30. gadadienas priekšvakarā sacīja koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava.
Elīnas Garančas un Raimonda Paula koncerts "Ja tevis nebūtu..."
Rudens balsojumā uzvarēja Elīnas Garančas un Raimonda Paula koncerts "Ja tevis nebūtu...", kas 24. jūlijā izskanēja Latvijas Nacionālajā teātrī. Raimonda Paula jubilejas koncertā, kuru pandēmijas ierobežojumu dēļ nācās pārcelt uz vasaru, maestro un Garanču pavadīja instrumentālā grupa Raimonda Macata vadībā un "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā.
""Ja tevis nebūtu…" Mēs nevarētu tā vienkārši izdomāt Raimondu Paulu, jo neviens nespētu izdomāt tūkstoti melodiju.
Vairākas teātrim un kino rakstītās, pie tam izcilos kolēģu jaunaranžējumos, veidoja Maestro 85. jubilejas koncerta otro daļu, kamēr pirmajā Elīna Garanča dziedāja speciāli viņai komponētās dziesmas ar Belševicas un Vācieša vārdiem. Brīnumains jūlija vakars, lielu mākslinieku neaizmirstama satikšanās, ko eleganti pavadīja Paulam uzticamie instrumentālisti un "Sinfonietta Rīga"," par notikumu sacīja žūrijas pārstāve Gunda Vaivode.
Ideja svinēt apaļo jubileju uz vienas skatuves ar izcilo operdziedātāju Elīnu Garanču Maestro radusies, kopā uzstājoties jau pirms pieciem gadiem. Koncerts bija abu mākslinieku izlolots sapnis, un abu koncerta daļu saistmotīvs bija "laiks". Raimonds Pauls dziedātājai veltījis divus jaunus dziesmu ciklus ar kopīgi atlasītu Vizmas Belševicas un Ojāra Vācieša dzeju. Savukārt koncerta otrajā daļā iekļautas Paula dziesmas no kinofilmām un teātra izrādēm. Kamerorķestra "Simfonietta Rīga" pavadījumā populāras melodijas atšķirīgās noskaņās izskanēja jaunos aranžējumos, ko veidojuši Lolita Ritmane, Rihards Dubra, Jēkabs Jančevskis un Raimonds Macats.
"Es, protams, atceros Maestro, kad vēl, kā saka, staigāju pilnā augumā zem galda. Kādreiz man ļoti gribējās dziedāt "Knīpās un knauķos", man tas tika noliegts, man teica, lai nebojājot balsi, man bija jāspēlē klavieres.
Bet mājās, protams, parādījās pirmās plates un ieraksti, un bija man tāds sapnis nodziedāt vairākus gabalus no Maestro teātra un kino mūzikas. Un nu šis sapnis piepildīsies. Bet mēs izvēlējāmies tādas dziesmas, lai tajās būtu arī zināma dažādība dramatismā. Man pašai likās tāds izaicinājums aptuveni divas dziesmas, kuras pilnīgi visi zina, mēģināt pagriezt nedaudz savādāk un nointerpretēt nedaudz savādāk," pirms koncerta sarunā ar Latvijas Radio stāstīja Garanča.
Koncerts "Amao Omi"
Ziemas balsojumā visvairāk balsu izpelnījās koncerts "Amao Omi", ko 3. septembrī Rīgas Lutera baznīcā izpildīja Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, aktieris Kaspars Znotiņš un diriģents Jurģis Cābulis. Notikums saņēmis arī Lielās mūzikas balvas nomināciju kategorijā "Gada koncerts".
""Amao Omi" jeb "Bezjēdzīgais karš". Gijas Kančeli skaņdarbs likts par moto Rīgas Doma kora skolas jauktā kora programmai Rīgas Lutera baznīcā, kurā skanēja arī Pētera Vaska un Jēkaba Jančevska mūzika. Aktieris Kaspars Znotiņš tai sabalsoja Knuta Skujenieka dzeju un baltkrievu rakstnieces Svetlanas Aleksijevičas prozu.
Lai cik disonanta brīžam ir mūzika, cik tumšs ir vārds, tam pretim likta mīlestība, klusums, un koncerta pēcgarša ir dzīvības neizmērojamības sajūta,"
komentēja žūrijas locekle Gunda Vaivode.
Koncerta atskaņotājmākslinieku sastāvu bagātināja arī Rīgas Saksofonu kvartets, perkusionisti Ernests Mediņš un Marta Kauliņa, ērģelniece Kristīne Adamaite un pianiste Ilze Kalniņa.
Ideja par koncertprogrammu, kas klausītājos rosinātu pārdomas par vērtībām, par notikumiem, ko piedzīvojam tagad, iepretim tiem, kas jau reiz piedzīvoti, Jurģim Cābulim radusies 2020. gada augustā. Ieceres attīstīšanā diriģents iesaistījis Kasparu Znotiņu, kurš Kančeli opusa "Bezjēdzīgais karš" kontekstā iedomājies par Svetlanas Aleksijevičas grāmatu "Cinka zēni".
"Afganistānas kara liecinieki, 1979.–1989. gads, Padomju Savienība, Latvijas PSR. Arī mūsu puikas tur bija. Tūkstošiem viņi tur bija, un desmitiem atgriezās cinka zārkos," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atgādināja Znotiņš.
Laikā, kad atkal saņemam satraucošas ziņas par notikumiem Afganistānā, koncertprogramma varētu būt kā trāpīgs un reizē ļoti sāpīgs uzsvērums. Cābulis pirms koncerta skaidroja, ka kopējā noskaņa netika plānota skaudra vai pārlieku tumša, kā varbūt izklausās:
"[Vēlamies] šī koncerta beigās iedot to dzīvības neizmērojamības sajūtu un, iespējams, pasvītrot jebkāda kara bezjēdzību. Tur ļoti daudz būs pretstatīts ārkārtīgi skaistais pret ārkārtīgi tumšo, ārkārtīgi gaišais pret disonējošu mūziku."
Balso par saviem favorītiem!
To, kurš muzikālais notikums svinīgajā ceremonijā saņems balvu "Kilograms kultūras", noteiks skatītāju balsojums. Līdz 26. janvāra pusnaktij reizi dienā iespējams balsot par saviem favorītiem mūzikas un pārējās astoņās balvas kategorijās.
Apbalvojuma "Kilograms kultūras 2021" pasniegšanas ceremonija – 19. februārī plkst. 21.05 tiešraidē LTV1 un LSM.lv, kā arī LR1 un LR3 "Klasika".
"Kilograms kultūras 2021" žūrijā darbojās LTV, LR un LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Eva Johansone, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, LR3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva un LR1 žurnālists Toms Treibergs, kā arī portāla LSM kultūras sadaļas redaktore Laila Burāne.
“Kilograms kultūras 2021” laureātiem naudas balvu nodrošina Nākotnes Atbalsta fonds.
"Kilograms kultūras" ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.
