Lēna pastaiga kopā ar Ojāru Vācieti
Pārdaugavas radošais centrs, aktieris Jānis Kronis un komponisti Jēkabs Nīmanis un Edgars Raginskis kopā ar domubiedriem mūziķiem sagatavojuši skanisku un vizuālu piedzīvojumu: audiogidu “Ojāra soļi”.
Tas savus sekotājus aicina līdzi ceļojumā pa Māras dīķa, Arkādijas parka un tuvējā Torņakalna apkaimi.
Komponistu mūzikā iedzīvināti Ojāra Vācieša dzejoļi, un tieši viņam arī šī iecere ir veltīta. Dzejoļus skandē arī Jāņa Kroņa balss, un viņa tembrs ilustrē gan Vācieša apcerīgās, gan ironiskās poētikas intonācijas. Lai iegūtu audiogidu savā viedtālrunī, jāatrod infostends, kurš novietots Māras dīķa pastaigu celiņa sākumā – tikko, kā šķērsojam tiltiņu, kuram apakšā urdz dīķa izteka. Pašam dzejniekam gan to labpaticies dēvēt par “Māras ezeru”, un plašāku apceri par šo romantisko niansi dzirdēsiet pašā audiogidā. Precīzākas norādes atradīsiet Pārdaugavas radošā centra “Facebook” lapā. Pastaigas veidotāji aplēsuši, ka tā ilgst aptuveni stundu. Bet tas – pavisam ātrā solī.
Jaunumi dzejā un prozā – tuvākā un tālākā nākotnē
Tekstgrupa “Orbīta” nule parūpējusies par veseliem četriem jaunizdevumiem sevis kūrētajā “Orbītas bibliotēkā” – dzejnieka Laura Veipa debijas krājumu “Interesantās dienas”, dzejnieka Andreja Sen-Seņkova dzejoļu krājumu “Papīra krūtis” un Viļa Kasima miniatūru apkopojumu “Lizergīnblūzs”. Andrejs Sen-Seņkovs dzimis Dušanbē, Tadžikistānā, vēlāk pārcēlies uz Maskavu. Pēc izglītības – mediķis, daudzu dzejas un prozas grāmatu autors, raksta arī vizuālo dzeju. Andreja Belija prēmijas nominanta darbus jaunajā krājumā atdzejojis Einārs Pelšs, rediģējis – Marians Rižijs. Viļa Kasima radošo darbību raksturo aktīvā līdzdalība Latvijas literatūras eksporta platformā “Latvian Literature” kā literārajam aģentam, savukārt Lauris Veips piedalījies vairākās atdzejas darbnīcās, darbojies žurnālistikā un savas zināšanas klasiskajā filoloģijā liek lietā, atdzejojot, piemēram, Ovīdija tekstus.
Pats šobrīd lasu ceturto “Bibliotēkas” izdevumu – Leonīda Dobičina romānu “Npils”, kurš tapis pagājušā gadsimta 30. gados.
Autora figūru apvij mistērijas aura, kurai traģisku noti piešķir ideoloģiskā cīņa, kuru 1936. gada sākumā pret “formālismu un naturālismu” iesāka PSRS varas aparāts.
Ludzā dzimušā Dobičina romānam ir tematiska sakabe ar Daugavpili, kaut tas nav uzskatāms par autobiogrāfisku darbu klasiskā izpratnē – teksta izklāsts ir asociatīvs un bieži vien atstāj lasītāju “ar tukšām rokām”. Kas savukārt liek pārdomāt dažādās attieksmes, kuras literārs darbs piedāvā, satiekoties ar lasītāju. Acīmredzot, reizēm ir vienkārši vērtīgi būt sarunas dalībniekam, nevis uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes. Romānu no krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova.
Pārskatīt mākslas un ikdienas vēsturi – sievietes acīm
Gaidot Baltijas simbolisma kopizstādes “Nepieradinātās dvēseles” iekļaušanos Latvijas Nacionālā mākslas muzejā – no sestdienas, pēc visai iespaidīga ceļa Eiropas muzejos tā būs skatāma arī pie mums – iespēja novērtēt Latvijas Laikmetīgās centra izpētes un izstādes projektu “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”.
Tas veltīts atšķirīgām mākslas vēstures izpratnēm, kuras nolasāmas no sieviešu mākslinieču pieredzēm padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kontekstā.
Pārdomājot Latvijas un Austrumeiropas 20. gadsimta otrās puses vēsturi, ko iezīmē padomju periods un tā kultivētā ilūzija par “dzimumu vienlīdzību”, izstāde piedāvā nesenās pagātnes interpretācijas iespējas, novirzot kursu prom no pieņemtajām hierarhijām vēstures mantojuma izpratnes veidošanā.
Izstādes kodolu veido mākslinieces Rita Einberga (1921–1979), Laima Eglīte (1945), Maija Eliase (1924–1991), Mudīte Gaiševska (1935), Ruta Kreica (1946), Rasa Kalniņa-Grīnberga (1936) un Olga Neimane-Kateņeva (1908–2001). Savukārt, domājot par feminisma un dzimtes jautājumiem un to radītajiem izaicinājumiem mūslaiku kontekstā, ekspozīcijai jaundarbus veidojusi somu māksliniece Anni Puolakka duetā ar Martu Trekteri; tāpat arī Evita Goze, Rasa Jansone un poļu mākslniece Liliana Piskorska.
