1. Anniņa un jūra
Aspazijas mājā Jūrmalā apmeklētāji var iegrimt digitāli kinētiskā vidē izstādē “Anniņa un jūra”, kas atklāj neparastus stāstus par Aspazijas un Raiņa saimnieciskās dzīves pusi abu dzejnieku mājkalpotājas Annas Rijnieces (1864–1945) personā. Stāsti par Aspazijas un Raiņa mājkalpotāju Annu Rijnieci kļuvuši par leģendām.
Kas viņa bija īstenībā – labestības un čakluma iemiesojums baltā lakatiņā vai dzīves nelutināta sieviete, kura bija iemācījusies izdzīvot?
Izstāde “Anniņa un jūra” atklāj Annas iekšējo pasauli, kurā sāpes un zaudējumus dziedēja mājkalpotājas dzīves ritms. Nemitīga atkārtošanās – sākot ar pavarda iekuršanu agrā rīta stundā, beidzot ar pēdējo mājas soli vakarā. Darbs, kas nodrošināja ērtu dzīvi abiem dzejniekiem. Pēc Raiņa nāves Aspazijai. Ikdiena, kas ģeniālo dzejnieci padarīja atkarīgu no sievietes, kura lāga pat nemācēja rakstīt. Aspazija sarežģītajās attiecībās palika kundze, bet Anniņa bija saimniece.
Izstādes “Anniņa un jūra” mākslinieciskās koncepcijas autore ir māksliniece, Jūrmalas mākslas skolas pasniedzēja un Dubultu evaņģēliski luteriskās baznīcas mākslas nodarbību vadītāja Linda Jurķe.
2. Izstāde par izdzīvotājiem
Video, interaktīvi objekti un mīlestības vēstules. Lampa, kas varētu kļūt par 20. gadsimta 60. gadu dizaina ikonu, un iepirkumu tīkliņš, ko darinājis zvejnieks. Mazliet traģisma, mazliet erotikas un buramvārdu. Jūrmalas Pilsētas muzeja Kamīnzālē aplūkojama kuratores Ingas Bunkšes iekārtotā izstāde “Izdzīvotāji”, kas radusies, domājot par cilvēka un jūras attiecībām, pētot izdzīvošanas fenomenu no jūrnieku un zvejnieku skatu punkta.
“Viņi jūru pazīst daudz labāk par mums, “sauszemes žurkām”. Šīs profesijas, vēsturiski piedēvētas vīriešiem, tiek uzskatītas par vīrišķīgām, bet, tajās strādājot, vīrieši nereti piedzīvo notikumus, kas pārbauda viņu vīrišķību. Vētras, aukstums, smags fizisks darbs, jūras slimība. [..] Ilgstoši atrodoties darbā, jūrnieki ir saistīti gan ar jūru, gan zemi. Esot jūrā, tie ilgojas pēc mājām, mīļotajām, ģimenes, bet uz zemes tos urda nemiera gars,” izstādes aprakstā raksta Inga Bunkše. Viņa kopā ar māksliniekiem Evu Strazdiņu, Arvi Belovu, Kristīni Abiku un Krišjāni Beļavski vēlējās atklāt šo jūras cilvēku spēka avotus, kas izstādē skatīti caur laikmetīgās mākslas prizmu.
Izstādes “Izdzīvotāji” veidotāji vēlas arī kliedēt aizspriedumus par stereotipisko vīrišķību un mazināt kultivētos pretnostatījumus starp dzimumiem. Ir svarīgi pretstatā vēsturiskajai vīrišķībai, kas saistīta ar fizisko spēku, varas uzurpēšanu, akcentēt vīrišķību, kas ļauj vīrietim, saskaņā ar viņa dabu, būt arī emocionālam un ievainojamam.
3. Grosvaldu dzimtas stāsts
Kinorežisores un rakstnieces Kristīnas Želves episkā romāna “Grosvaldi” vāciņš, kas klāts ar Grosvaldu tapetes rakstu un pat tā papīrs tapetes faktūrā, nu ir viļņaini ieburzījies, jo lasīju to atvaļinājumā, pludmalē. “Grosvaldu” darbība sākas Edinburgā – tagadējos Dzintaros, un nevar nejust, cik ļoti romāna autorei patīk garšīgā, baudpilnā, izsmalcinātā dzīve, kādu pirms 1. pasaules kara dzīvoja latviskā Grosvaldu ģimene, cik ļoti viņa novērtē viņu valodu zināšanas, izglītošanās un izpriecu pilnos ceļojumus uz Rietumu metropolēm – Londonu, Berlīni, Parīzi. Kā drāma iezīmējas brīdis, kad Grosvaldu bērniem 1. pasaules kara bēgļu gaitās jāmeklē algots darbs! Fikcija romānā meistarīgi savīta ar dokumentāliem materiāliem – vēstulēm, dienasgrāmatu fragmentiem – tā, ka nav iespējams pateikt, kas tik tiešām pateikts un noticis, bet kas – autores fantāzijas radīts. Lai gan fokusā tikuši visi pieci Grosvaldu bērni, tomēr īpaša vērība pievērsta Oļģerdam, Jāzepam (slavenajam māksliniekam) un Mērijai Grīnbergai (tās Mērijas mammai, par kuru tapusi Želves filma “Mērijas ceļojums”, kas arī aizsāka viņas interesi par šo nozīmīgo dzimtu), dažādos viņu dzīves posmos, viņu intensīvajai personīgajai dzīvei un sabiedriskajai darbībai, kur Latvija allaž bijusi interešu degpunktā (pat Jāzepam, lai cik kosmopolītisks viņš nešķistu).
Kā lūzuma punkts Grosvaldu dzimtas attiecībās ar pasauli ir Jāzepa Grosvalda nāve 28 gadu vecumā.
Garšīga ir autores spēlēšanās ar valodu, mūsdienu žargonu sapludinot ar sulīgiem, simtgadīgiem vārdiem un izteicieniem. Mazliet gan apgrūtina daudzu svešvalodu citātu tulkojuma meklējumi grāmatas beigās (nav norādīti lappušu numuri, tikai nodaļas nosaukums). Nozīmības un efekta ziņā šis romāns man šķiet pielīdzināms Tomasa Manna “Budenbrokiem”.
4. Festivāls "Rīga Jūrmala"
Klasiskās mūzikas jeb simfonisko orķestru festivāls “Rīga Jūrmala” notiks faktiski otro reizi un trešo gadu (2020. gadā pandēmijas dēļ norisinājās vien vairākas meistarklases). Tā programma un dalībnieki ir elpu aizraujoši. Jau pirmajā tā pastāvēšanas – 2019. gadā – festivāls risinājās, uzstājoties Bavārijas Radio Simfoniskajam orķestrim, Izraēlas Filharmonijas orķestrim, Krievijas Nacionālajam orķestrim un Londonas Simfoniskajam orķestrim, kā arī virknei spožu izpildītāju, tostarp tādiem kā Vadims Repins (vijole), Juidzja Vana (klavieres), Julians Rahlins (vijole), Miša Maiskis (čells).
Festivāls tika iekļauts vasaras festivālu Top 10 pēc britu laikraksta "The Telegraph" vērtējuma, kā arī ir ieguvis Eiropas festivālu asociācijas īpašo kvalitātes zīmi "EFFE Label".
Šovasar festivāls notiek četras nedēļas nogales, un pirmā ir jau šonedēļ. Gaidāmi divi speciāli šim festivālam izveidotā Marisa Jansona Festivāla orķestra koncerti (orķestrim savus mūziķus deleģējuši Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Berlīnes Filharmoniskais orķestris, Karaliskais “Concertgebouw” orķestris un Vīnes Filharmoniskais orķestris) ar seru Džonu Eliotu Gārdineru pie diriģenta pults.
16. jūlijā orķestrim pievienosies kvēli temperamentīgā Pekinā dzimusī pianiste Juidzja Vana un skanēs Mocarta un Šūmaņa skaņdarbi, bet 18. jūlijā orķestra programmā būs Brāmsa 1. simfonija do minorā, savukārt Šūmaņa Koncertā klavierēm ar orķestri pievienosies ungāru klavierspēles virtuozs Andrāšs Šifs. Līdzās šiem grandiozajiem koncertiem Dzintaru koncertzālē izcili muzikālie notikumi gaidāmi arī Rīgā, Lielajā ģildē: divus koncertus sniegs pianists Vikingurs Olafsons (17. un 18. jūlijā), vienu kopā ar baritonu Matiasu Gerni (17. jūlijā), savukārt 17. jūlijā pulksten 12.00 Lielajā ģildē koncertēs pasaulslavenā vokālā puišu grupa “The King’s Singers” ar ārkārtīgi plašu repertuāru – no mūsdienu komponistu skaņdarbiem līdz Baham un dienvidāfrikāņu tautasdziesmām.
