Kultūra Ukrainai. Atbalsta pasākumi šonedēļ

Krievijas karaspēks ceturto nedēļu turpina iebrukumu Ukrainā. "Kilograms kultūras" kultūras norišu izlasē – notikumi Ukrainas atbalstam un ierosmes Ukrainas kultūras izzināšanai.

Filma "Čornobiļas omes"

Ukrainas dokumentālais kino

Pirmdien kinoteātrī "Kino Bize" būs skatāmas divas ukraiņu dokumentālās filmas. Ieņēmumi no iegādātajām biļetēm tiks sūtīti ziedot.lv Ukrainas kampaņai.

Pulksten 18.00 "Kino Bize" piedāvās 2020. gada filmu "Vilciens no Kijivas uz karu". "Tikai 12 stundu attālumā no mierīgās Kijivas atrodas Kostjantiņivka, neliela industriāla pilsēta valsts austrumu daļā. Aiz tās robežām sākas fronte," teikts filmas anotācijā. "Plecu pie pleca vilcienā ceļo cilvēki ar dažādiem raksturiem, sociālajiem statusiem, politiskajiem uzskatiem un dzīves vērtībām. Viņi runā, debatē, pat strīdas, bet viņus vieno kopīgais virziens – visi vēlas iegūt mieru." Pēc seansa tiešsaistē no Ukrainas saruna ar filmas režisoru Korneju Gritsuku.

Savukārt pulksten 20.30 gaidāms 2015. gada filmas "Čornobiļas omes" seanss. Filma ir vairāku sieviešu portrets, kuras 1986. gadā pēc Čornobiļas kodolkatastrofas atteicās pamest savas senču mājas. 30 gadus neliela kopiena ar sievietēm ir dzīvojušas un baudījušas dzīvi uz vienas no toksiskākajām vietām uz Zemes. Pirms seansa – Jūlijas Zakoļabinas ievads.

Filma "Dzīvības tilts. Karš Ukrainā"

Filma "Dzīvības tilts. Karš Ukrainā"

Latvijas Televīzijas jaunākais dokumentālais stāsts "Dzīvības tilts. Karš Ukrainā" ir skaudrs vērojums par notiekošo pie daļēji iznīcinātā tilta no Irpiņas uz Kijivu, kas kļuvis par glābiņu cilvēkiem, kurus evakuē no kara šausmu skartās Irpiņas pilsētas.

Irpiņa ir pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, kas izvietojusies Irpiņas upes krastā – astoņu kilometru attālumā no galvaspilsētas. Turpinoties karam, Irpiņa kļuvusi par vienu no bīstamākajām vietām Ukrainā, savukārt daļēji iznīcinātais tilts – par iedzīvotāju glābiņu. No Irpiņas evakuētos līdz sagrautajai tilta daļai ved ar automašīnām, cilvēki nāk arī kājām, tiek pāri upei, lai nokļūtu Kijivas pusē un dotos tālāk uz drošākiem rajoniem.

LTV filmēšanas komandai Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs teica: "Situācija Irpiņas rajonā ir saspringta. Kaut panākta vienošanās par zaļajiem koridoriem vietējo evakuācijai, diemžēl ienaidnieks ne vienmēr pieturas pie norunām. Cilvēki pamazām plūst. Masu plūsmas vairs nav. Šis mums faktiski ir kļuvis par dzīvības tiltu."

Dienu pirms 13. marta, kad Irpiņā nogalināja ASV un Ukrainas žurnālistus, pie tilta bija LTV filmēšanas komanda. Šobrīd starptautiskie mediji pilsētā vairs netiek ielaisti. Žurnālists Gints Amoliņš stāsta: "Arī dienas laikā tur nepārtraukti turpina šaut – šāviņu skaņu fonā runājām ar evakuētajiem cilvēkiem, arī karavīriem, kuri palīdz tikt tiltam pāri. Protams, nav viegli viņiem jautāt par piedzīvoto, jo katrā stāstā izskan šausmu pilna personīgā sāpe. Bet filmā šie cilvēki apliecinās ukraiņu drosmi – viņi ir sagrauti, piedzīvojuši neiedomājamus zaudējumus, tomēr motivēti. Pirms kara viņiem bija apņēmība, bet tagad motivācija cīnīties un aizsargāt savu zemi."

Dokumentālo stāstu veidojusi LTV Ziņu dienesta komanda – ārzemju ziņu žurnālists Gints Amoliņš, operators Ingus Graudiņš un režisore Dace Kokle.

"Pastāsti, kādēļ mūsu pilsētu nodedzināja"

Trešdien, pulksten 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja tikšanās telpā "Tintnīca" par latviešu un ukraiņu literatūras solidaritāti sarunāsies ukraiņu literatūras tulkotāja Māra Poļakova un latviešu literatūras tulkotāja Līna Meļnika.

Vakaru vadīs Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Marians Rižijs, kurš raksta: " [..] izcila dzeja, literatūra, dziesma ir dzīvo vārdu spēka lauks. Tas plešas pāri vienas valodas robežām un liek ieraudzīt, cik ļoti katra cilvēka, katras tautas gara dzīvotgriba sakņojas vārdā. Vārdā mēs neesam vientuļi. Kurš gan to zinās vēl labāk par tulkotājiem, atdzejotājiem?"

Atbalsta koncerts ukraiņu bērniem un ģimenēm

Sestdien, 26. martā, pulksten 14.00 Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies atbalsta koncerts "Palīdzi celties!", kas tiks veltīts ukraiņu bēgļu bērniem un ģimenēm. Visi par biļetēm gūtie ienākumi tiks ziedoti Bērnu slimnīcas fondam, tos novirzot ukraiņu bērnu psiholoģiskajam atbalstam un ārstēšanai, savukārt ukraiņu ģimenes koncertu apmeklēt varēs bez maksas.

Koncertā uzstāsies tādi mūziķi kā "Voices" un Maria Savenko, Ance Krauze ar bērniem, Sējānu ģimene, Juris Kaukulis ar meitu Rūtu, Kristīne un Marts Kristiāns Kalniņi, Edgars Kārklis, Anmary, Zigfrīds Muktupāvels, "Carnival Youth", Ieva Kerēvica, Emīls Balceris, Andris Ērglis, Dināra Rudāne, Aija Vītoliņa, Daumants Kalniņš, Ieva Sutugova, Jānis Stībelis, Ainars Mielavs, Atis Zviedris, Māra Upmane-Holšteine, Goran Gora, "My Radiant You", Miks Dukurs, Jānis Aišpurs, Aija Andrejeva, Ralfs Eilands, "Tautumeitas", Džonijs Salamanders, Aminata, kamerkoris "Nošu planētas" un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Džulians un MC orķestris. Pasākumu vadīs aktrise Dita Lūriņa un žurnālists Aivis Ceriņš. 

Estrādē tiks veidota bērnu zīmējumu siena, tāpēc paši mazākie atbalstītāji aicināti nest savus mākslas darbus vai radīt tos pasākuma laikā.

Koncertam tiešraidē varēs sekot līdzi Latvijas Televīzijā un portālā LSM.lv.

Latviešu reps pret karu Ukrainā

Sestdien, 26. martā, pulksten 18.00 mākslas centrā “Noass” notiks labdarības koncerts “Latviešu reps pret karu Ukrainā”.

Koncertā piedalīsies vairāki desmiti latviešu repa izpildītāju: Eliots, “Brīvrunu Projekts”, Edavārdi, Ozols, BUSH, Reinšteins, Kurts, “Singapūras Satīns”, Melikols, Idus Abra, I MEAN LOVE, Zeļģis, March, Pikaso, Prusax, Ūga, Punkts uz I, Deniss, ansis, MUUD, Fiņķis, Arčijs, Arturs Skutelis, E.V., Jānis Krūmiņš, R.2.R.S., “Kreisais Krasts”, Pafs, Karlo the, Misters, Artūrs Jenots, Ods, Rolands Če, Dj Vinvins, BANDA BANDA, xantikvariāts, Arstarulsmirus, Jacques of S'T'A, BDM un citi.

Visi koncertā gūtie ienākumi tiks nogādāti ziedot.lv projektam “Ukrainas cilvēkiem!”.

“Ir ļoti svarīgi nebūt vienaldzīgam un palīdzēt Ukrainai – palīdzēt, kā vien katrs no mums spēj. Ar šo koncertu mēs, latviešu reperi, vēlamies savākt iespējami daudz ziedojumu Ukrainas atbalstam un vienlaikus arī paust skaidrus “jā” un “nē”: mēs esam par Ukrainas brīvību, mēs esam pret Krievijas iesākto karu,” saka koncerta organizators Arturs Skutelis.

Dzejoļi par karu

Ukrainas literatūras un kultūras procesu portālā "Chytomo" apkopoti jauni ukraiņu dzejoļi par karu, kas tapuši Krievijas uzbrukuma laikā – dzejoļi, kas tapuši "bumbu patvertnēs un stacijās, brīvprātīgo centros un pārtikas veikalu rindās, vēl salīdzinoši drošos dzīvokļos un uz nedrošās ielām." Kolekcija lasāma gan oriģinālvalodā, gan angļu tulkojumā.

Ukrainas vēstures un kultūras izziņai

Izdevniecība "Exact Editions" bez maksas piedāvā digitālu grāmatu kolekciju par Ukrainas vēsturi un kultūru. Pašlaik kolekcijā iekļautas 23 grāmatas, un tās būs lasāmas tiešsaistē līdz 15. aprīlim

Savukārt ar Ukrainas rakstnieku balsīm mūsdienu literatūrā portālā LSM.lv iepazīstina Aija Bremšmite, piedāvājot arī latviski tulkoto grāmatu sarakstus.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt