Kultūra, lai sasildītos: grāmata, izrāde, izstāde un operete

Lai cik skaista būtu apsnigusī ainava, Latvijas sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” žūrijas locekle Henrieta Verhoustinska ir siltummīle, tāpēc šonedēļ iesaka nevis pastaigas dabā vai pa dažādām kultūrvietām, bet gan iespēju baudīt kultūru siltā telpā.

Aivars Kļavis. “Avota laiks”

Man bija 13 gadu, kad mūsu dzīvokļa pastkastītē iebira pirmais nu jau leģendārā žurnālā “Avots” numurs. Joprojām koši atceros Jāņa Borga rakstu “Dada – viss lielajā nekas”, jo man, tīnim, līdz tam bija pazīstama tikai reālistiska literatūra, dadaisms, tāpat kā citi “ismi”, bija atklājums. Šis žurnāls mani audzināja ne mazākā, drīzāk pat lielākā mērā kā vecāku bibliotēka un paši vecāki. Tāpēc ar entuziasmu pieķēros žurnāla galvenā redaktora Aivara Kļavja atmiņu grāmatai “Avota laiks”. Tas ir ļoti godīgs stāsts par to, kā tapa šis tobrīd ļoti nozīmīgais izdevums, ar kādiem šķēršļiem – joprojām padomju laikā, cenzūras un komunistu partijas modrās acs laikā – tam nācies saskarties. Varētu teikt, piedzīvojumu romāns. Godīgs arī attiecībā pret sevi, izvērtējot pašas redakcijas un arī autora, galvenā redaktora, pieļautās kļūdas. Iepriecina, ka Kļavis ir domājis par jauno paaudzi, kam PSKP CK nav pašsaprotamas abreviatūras, tāpēc grāmatā ir gan skaidrojošā vārdnīca, gan izvērsti paskaidrojumi tekstā par tā laika tendencēm.

Andruss Kivirehks. "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" Nacionālajā teātrī

Uzreiz atzīšos, ka topošo pirmizrādi vēl neesmu redzējusi, bet ļoti ceru uz to labāko, jo Kivirehka romāns ir brīnišķīgs! Tas vēstī par mītiskā aizlaikā dzīvojošiem cilvēkiem, kuri dzīvo mežā, slauc vilkus un upurē dieviem. Bet tad viņu pasaule kļūst traka. Jaunie vairs nevēlas dzīvot mežā un ēst gaļu, bet gan dzīvot ciematā un ēst maizi, kas maitā vēderu un galvu piedzen pilnu ar muļķībām. Asinis uz upurakmeņiem ir izžuvušas, un neviens vairs nevēlas dzert vilku pienu. “Tas ir nežēlīgs stāsts par attīstību un lejupslīdi, mīlestību un nodevību. Tas, vai jūs to uztversiet kā mītisku stāstu no pagātnes vai kā stāstu par mums šodien, atkarīgs no skatupunkta. Tāpat kā tas, vai stāsts jums liksies komisks vai traģisks,” Nacionālā teātra mājaslapā raksta izrādes veidotāji, kas šoreiz, tāpat kā autors, ir no Igaunijas – režisors Ivars Pellu, scenogrāfe Kristīna Pellu, kostīmu māksliniece Trīnu Pungits. Lomās Igors Šelegovskis, Agnese Budovska, Madara Reijere, Kaspars Zvīgulis, Voldemārs Šoriņš, Juris Hiršs un citi.

LNMM Mūsdienu vizuālās mākslas kolekcijas glabātuve Muzeju krātuvē. Rīga, 2021.

Mākslas kolekcija 2020

2020. gada vasarā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs no valsts budžeta saņēma 550 000 eiro mākslas darbu iepirkumam. Unikālās iepirkumu programmas rezultātā muzeja krājums tika papildināts ar 107 visu paaudžu šobrīd aktīvi strādājošu mākslinieku vairāk kā 300 darbiem, kas tapuši pēdējo 30 gadu laikā. Kolekcijā ir pārstāvēts plašs vizuālās mākslas nozaru spektrs – glezniecība, tēlniecība un objekti, fotogrāfija, video, kā arī jauktu mediju instalācijas, starpdisciplināri projekti un dizaina mākslas darbi. Mākslas darbi aptver daudzveidīgu tēmu loku un emocionālo noskaņu amplitūdu – no vispārcilvēciskām vērtībām un globālām aktualitātēm līdz personīgā pieredzē balstītiem pārdzīvojumiem, no neitrāla vērojuma līdz ironiskam vai provokatīvam vēstījumam. 

Vienlaikus  parādīt visu “Mākslas kolekciju 2020” izstāžu zālē nebūtu iespējams, taču tiešsaistes platformā tā ir pieejama ikvienam. Digitālajā katalogā sniegta informācija par katra mākslas darba tapšanas apstākļiem un ideju, kā arī pievienota tehniskā informācija un attēls. Katalogs ērti lietojams – var meklēt gan pēc autora vārda, gan laika, kad darbs tapis, bet var ieiet sadaļā “Visi darbi” un iet cauri gluži kā izstādē.

Operetes "Trīs zvaigznes. Zigfrīds" solisti

Platons Buravickis, Juris Hiršs. Operete “Trīs zvaigznes. Zigfrīds"

Neticami, bet jauneklīgais, allaž mūzikas avangardā ejošais komponists Platons Buravickis uzrakstījis opereti, kas ir pirmā latviešu orģināloperete 21. gadsimtā. “Trīs zvaigznes. Zigfrīds" ir uz patiesiem notikumiem balstīta Platona Buravicka un Jura Hirša (librets) operete – biogrāfisks stāsts par pirmskara Latvijas valstvīru Zigfrīdu Annu Meierovicu. Operdziedātāja Sonora Vaice raidījumā “Kultūrdeva” par mūziku izteicās, ka tā ir ļoti ievelkoša. Tiesa, pandēmijas dēļ operetes veidotāji – Operetes teātris ar režisori Daci Micāni-Zālīti priekšgalā – ir lēmuši par labu operetes ekranizētai versijai, kuras pirmizrāde ir jau šo piektdien, 10. decembrī, VEF Kultūras pilī. Galvenajās lomās: jaunais, daudzsološais tenors Valters Gleške (Zigfrīds A. Meierovics), soprāns Jolanta Strikaite (Anna Meierovics), soprāns Sonora Vaice (Kristīne Bakmane).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt