1. Saruna par mākslu
Otrdien, 18. aprīlī Gētes institūta telpās Torņa ielā 1 notiks sarunas par Rietumeiropas un Padomju Latvijas kultūras mijiedarbību (vai varbūt tieši – to trūkumu?) Aukstā kara periodā.
Bieži vien šādus plašus periodus vieglāk un saistošāk ir izzināt caur konkrētas personības pieredzes prizmu –
šajā diskusijā, kurai dots nosaukums “Brīvības sala Berlīne”, kā viena no šādām personībām ir izvēlēts trimdas mākslinieks Valdis Āboliņš, kura oriģinālos darbus pirms četriem gadiem varējām aplūkot Kaņepes Kultūras centrā, starptautiskās izstādes “Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” laikā.
Saruna būs daļa no plašāka pasākumu cikla “Pārnēsājamās ainavas”, kuru LLMC rīko kopā ar Gētes institūtu. LLMC kuratoru un pētnieču Ievas Astahovskas un Antras Priedes-Krievkalnes stāstījumu par Valdi Āboliņu papildinās projekta sadarbības partneru, apvienības “District Berlin” radošā direktore Suzanne Huse un vācu māksliniece Elske Rozenfelde. Viņas iepazīstinās ar saviem projektiem, kuru centrā ir notikumi Austrumvācijā 1989. gadā. Sarunu vadīs Eduards Liniņš.
2. Izstāde "Publisks = privāts"
Ceturtdien, 20. aprīlī Dailes teātra mākslas telpā "Brīvības 75" iemājos Rīgas Fotogrāfijas biennāles starpgada izstāde "Publisks = privāts", kurā iekļauti četru jauno Francijas mākslinieku darbi, kurus apvieno arhitektūra.
Šķiet ka nu jau arvien apjomīgākai mūsu sabiedrības daļai arhitektūra vairs nav “tikai” būvniecības sastāvdaļa,
bet ļaudis – dažādu mūsu ikdienas norišu vadīti – arvien biežāk ir aicināti par to domāt kā par sociālās un individuālās dzīves konstruēšanu, gan arī veidot savus personīgos priekšstatus un vērtējumus par to, “uz ko man turpmāk būs jāskatās” vai arī “kur man turpmāk būs jādzīvo”. Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja Inga Brūvere ir aicinājusi piedalīties četrus jaunus Francijas māksliniekus, kuru fokusā ir pilsētvide un dažādās iespējas, kā to atveidot. Gijoms Marsjals (Guillaume Martial), Manona Rekordona (Manon Recordon), Morgāna Denclere (Morgane Denzler) un Zaharijs Godrijo-Ruā (Zacharie Gaudrillot - Roy) aicina aizdomāties par to, kā arhitektūra veido mūsu priekšstatus par vidi, kultūru un sabiedrību. Šobrīd, kad mūsu “darba kārtībā” ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts un arvien tuvāk nāk brīdis, kad tiks izvētīta mūsmāju arhitektūra tai veltītajā Gada balvas ceremonijā,
šī izstāde varētu kalpot kā noderīgs papildinājums mūsu viedoklim par šodienas arhitektūru. Vai arī – palīdzētu tam noformēties.
3. Veloparāde
Sestdien plkst. 16.00 pie Raiņa pieminekļa savu ripojumu uzsāks kārtējais Tvīda brauciens, kurš, laimīgā kārtā, ar katru gadu kļūst arvien populārāks. Šī ir viena no retajām iespējām novērtēt Rīgas iedzīvotāju – studentu, advokātu, jauno māmiņu, padzīvojušo skolotāju un citu, kuri ļauj pavasarim ienākt savās galvās – iejušanos pagājības tēlos.
Kā saka brauciena rīkotāji:
“Viss, kas vajadzīgs, lai piedalītos braucienā, ir velosipēds un gaumīgs ietērps – sākot ar 19. gadsimta frakām un vakarkleitām un beidzot ar sešdesmito gadu rokenrola modi.”
Tvīda brauciens ir nepieciešama iespēja padomāt par modi un stilu ne tikai kā sava statusa apstiprinātāju (vai paspilgtinātāju), bet kā dialoga veidotāju starp domubiedriem, pie kam tādiem, kurus tu, iespējams, redzi pirmo reizi. Arī apģērbs var būt saruna. Un – kāpēc gan arī ne velosipēds?
