Ko nepalaist garām šonedēļ: Nīčes tulkojums, kinofestivāls «2Annas», filma par LR 1. studiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Sagaidiet pavasari labas kultūras pavadībā! Nīčes tulkojums, etnodžeza koncerts, kinofestivāls un pirmizrāde dokumentālai filmai "Pirmā studija" – to visu šonedēļ iesaka sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāvis Toms Treibergs.

ZAĻA ZIED ZĀLĪTE LIELDIENAS RĪTĀ
ZAĻA ZIED ZĀLĪTE LIELDIENAS RĪTĀ

Lieldienas zālīte etnodžeza toņos

Etnodziedātāja Biruta Ozoliņa, saksofonists un klarnetists, džeza mūziķis un vēsturnieks Indriķis Veitners un perkusionists Vigo Račevskis kopā veido apvienību “Trio trad”. Viņi arīdzan aicina uz Lieldienu koncertu “Zaļa zied zālīte Lieldienas rītā” Otrajās Lieldienās pulksten 17.00, VEF Kultūras pils tīmekļa vietnē

Ansambļa skanējums balstīts džezam raksturīgā, spontānā mūzikas radīšanā, vienlaikus iespaidojoties no latviešu tautas mūzikas tradīcijas.

Šis mākslinieciskais koncepts ir izaicinājums, kas saista visus trīs mūziķus, kuri, būdami atzīti speciālisti katrs savā nozarē, dažādos projektos ir sadarbojušies jau iepriekš (piemēram, etnodžeza grupā “Patina”), tomēr šādā trio sastāvā viņi muzicēs pirmoreiz. Koncerta norise – uz VEF Kultūras pils Lielās zāles skatuves, un rīkotāji piebilst, ka ir pacentušies par omulīgu pavasara noskaņu radīšanu uz tās. Tā kā pirmdien tiek solīts gan lietus, gan slapjš sniegs, varbūt vērts par to pārliecināties, no vienas puses – apnikušajā, no otras, tomēr tik pazīstamajā dīvānā.

Pa vidu starp pili un muzeju

Pirmoreiz dzīvē Latvijas Radio ēkā es iegāju 1998. gadā, kad diezgan aukstā pavasarī tur kopā ar savu folkloras kopu “Taureņi” no Taurupes ierakstījām vienu tautasdziesmu festivāla “Pulkā eimu, pulkā teku” kompilācijai.

Ieraksts notika 1. studijā, un man kā pavisam zaļam čalītim majestātiskā telpa ar speciāli izveidotām skaņu ierobežošanas instalācijām atgādināja kaut ko pa vidu starp burvju pili un muzeju.

Tieši šai studijai veltīta jaunā Latvijas Televīzijas dokumentālā filma “Pirmā studija”, kuras mērķis – aptvert gan unikālus arhīvu kadrus (piemēram, ar Jāņa Zābera, Leonīda Vīgnera, Teodora Kalniņa, Edgara Zvejas, Zigfrīda Račiņa dalību), gan iedvest studijas radošās atmosfēras vibrācijas, kādas mūziķi un tehniskie darbinieki tajā rada šobrīd.

Maestro Raimonds Pauls ir atzinis, ka šajā telpā ir dzimusi latviešu vieglā jeb estrādes mūzika, un arī Latvijas Radio kora gaitas iesākušās kādreizējās komercbankas norēķinu zālē. Jo savulaik Doma laukuma ēkā mūzikas un ziņu aprites vietā cirkulēja nauda un vērtspapīri.

Bet par visu plašāk – pirmdien, Otrajās Lieldienās LTV1 ēterā pulksten 18.45. Lai gan pie ekrāniem vērts piesēsties arī brīsniņu ātrāk, jo pirms režisores Zitas Kaminskas veidotā stāsta par 1. studiju – leģendārā Herca Franka dokumentālā īsfilma “Vecāks par 10 minūtēm”.

Māsu Annu ceturtdaļgadsimts

Piektdien, 9. aprīlī tiešsaistē sāksies jau 25. Starptautiskais īsfilmu festivāls “2Annas”. Tāpat kā iepriekšējos savas darbības gados, arī šoreiz rīkotāji uzsver, ka viņu ieskatā īsfilmas formāts ir ne vien pakāpiens uz pirmo pilnmetrāžas darbu, bet arī apzināta, konsekventa izvēle, kuras rezultāts ir augstvērtīgs mākslas fakts. Turpināts arī festivāla programmas režģis, skatītājiem piedāvājot četrus konkursus: Starptautisko, Baltijas, Starptautisko vidēja garuma īsfilmu, kā arī bērniem un jauniešiem paredzēto īsfilmu konkursu.

Kopš 2013. gada festivāls veido arī tematiskas ārpuskonkursa programmas. Tai skaitā fokusa programmu trīs gadu ciklus, kuru mērķis ir sabiedrībā rosināt diskusiju par izvēlētajām fokusa tēmām. Līdz nākamajam gadam vēl arvien aktuāls ir fokusa cikls ar idejiskajiem virzieniem “Kosmoss”, “Zeme” un “Cilvēks”.

Kopā ar režisori Lailu Pakalniņu un kino pētnieci Dārtu Ceriņu festivāla žūrijā šogad darbosies Šveices lielākā, Vintertūras īsfilmu festivāla rīkotājdirektors Stefans Doblers un Tronheimas īsfilmu festivāla “Minimalen” direkors Pers Fikse (Norvēģija).

Dusmas pret pārmērībām

Apgāds “Neputns” turpina izglītot savus lasītājus ar ieskata paplašināšanu dažādu filozofu un domātāju tekstos. Jaunākais devums šajā ziņā pie mums nonācis ar Latvijas Universitātes profesora Igora Šuvajeva tulkojuma starpniecību. Tas ir Frīdriha Nīčes pārspriedumu apkopojums “Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei”. Tajā Nīče izārda “ar vēsturi saindētā” cilvēka iekšējos motīvus un iecerējumus par nākotni.

Kā var saindēties ar vēsturi? Ja to pārvērš par intelektuālu greznojumu, kurš nevis bagātina personas garīgo figūru, bet apgrūtina tās kustību, no modras izpētes novedot pie paštīksmīga truluma.

Kaut gan liekas paradoksāli, vai ne? Kā gan erudītums un aizrautība ar pagājības faktiem varētu liecināt par trulumu... Un tomēr. No grāmatas vāka mūs uzlūko domātāja fotoportrets ar viņam tik raksturīgo ūsu rotu un nepiekāpīgām, bezmaz dusmīgām acīm. Arī iepriekš aprakstīto situāciju Nīče iztirzā tādā pašā asuma pakāpē, kā viņa tiešais acu skats.

Taču viņš apraksta arī vēstures nokļūšanu nepelnītā aizēnojumā: “(..) galu galā reiz viss vecais un pagājušais, kas vispār vēl tiek redzeslokā, tiek pieņemts kā vienlīdz godināms, bet itin viss, kas ar godbijību netuvojas šim vecajam, proti, jaunais un topošais, noraidīts un ienīsts.” Cilvēks, kuru kā “Cilvēku X” (proti, kā “vidējo aritmētisko” piemēru) satiekam šī izdevuma lappusēs, vienlaikus liecina par 19. gadsimta otrās puses pilsētsabiedrības aktuālajiem ideju pulsējumiem, vienlaikus – mēs varam ieraudzīt gana daudz līdzību ar mūsdienu “prāta šaudīšanos” un vērtību hierarhijas pārkārtošanas mēģinājumiem pēc tam, kad šķiet, ka pazudis pavediens vai notikusi apmaldīšanās trijās priedēs. Un ne jau tikai filozofijas ietvaros vien...

Kā grāmatas pēcvārdā norāda Igors Šuvajevs, “Filosofija viņam ir dzīvesveids, ko citā terminoloģijā viņš dēvē arī par dzīvesmākslu.” Nu ar daļu no šīs dzīvesmākslas varam iepazīties arī mēs – vai arī atgriezties pie tās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti