1. Latvietis diriģēs prestižāko koncertu
Pasaulē populārāko un prestižāko klasiskās mūzikas koncertu - Vīnes filharmonijas orķestra Jaungada koncertu - 2020.gada 1. janvārī pirmo reizi savā karjerā diriģēs latviešu maestro Andris Nelsons.
Tiešraidē tas, kā ierasts, tiks translēts radio un televīzijas kanālos visā pasaulē, pērn to noskatījās 40 miljoni skatītāju 90 valstīs.
Vēsturiski Vīnes filharmoniķu Jaungada koncertu tradīcija aizsākusies jau 1939. gadā. Šogad tas būs vērojams 1. janvārī LTV1 pulksten 12.15. Pirms koncerta pulksten 11.40 tiks demonstrēta Vācijas un Latvijas kopražojuma dokumentālā filma "Andris Nelsons. Tikai mūzika". Šis notikums ir tā vērts, lai brīdi pirmās jaungada dienas pavadītu pie televīzijas ekrāniem.
2. Leģendārās Pauls-Vīgneres mākslas retrospekcija
Ziemas noskaņās skatītāju sirdis sasildīs un vērīgos skatus iepriecēs tekstilmākslas leģendas Edītes Pauls-Vīgneres restrospektīvā izstāde “Kafijas kantāte” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Ieskats bagātīgajā radošajā mantojumā, sākot no pirmās lielās personālizstādes 1978. gadā.
Meistares tekstilansambļi ir pasaules mēroga sasniegums.
Tēlaini poētiskis izteiksmes veids ar jauniem radošiem tehniskiem risinājumiem, vienmēr sagādājis skatītājiem interesantus pārsteigumus. Skanot viņas brāļa, maestro Raimonda Paula mūzikai, vieniem šī izstāde būs patīkama atkalredzēšanās ar mākslinieces talantu, jaunākai paaudzei atklājums Latvijas kultūras zelta fondā.
3. Grāmata par jūgendstilu
Lepojoties ar Rīgas jūgendstila mantojumu, nekad nav par vēlu padziļināt zināšanas. Tam lieti noderēs jaunā, biezā, attēlu un informācijas bagātībām pārpilnā izdevniecībā “Neputns” izdotā mākslas zinātnieces Silvijas Grosas grāmata "Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā”. Daudzu gadu pētījums atklāj Rīgas strauji augošās pārmaiņas 19. un 20. gadsimta mijā, kad pilsētas ekonomisko izaugsmi Krievijas impērijas sastāvā pavadīja aktīva celtniecība un jaunā mākslas stila - jūgendstila uzplaukums. Grāmatā dekors skatīts saistībā ar arhitektu radošo darbību, kultūrvēsturisko vidi un laikmetu kopumā.
4. Ingai Gailei jauns romāns "Skaistās"
Tumšajiem ziemas vakariem dzejniece un rakstniece Inga Gaile sagādājusi nopietnu, traģisku vēstures likumsakarību caurvītu romānu “Skaistās”. Autores otru romānu var uztvert kā turpinājumu romānam “Stikli”, kas iznāca 2016. gadā apgāda “Dienas grāmata” vēsturisko romānu sērijā, jo tajā darbojas pirmā romāna galvenās personas.
Darbība sākas 1941. gadā sieviešu koncentrācijas nometnē.
Skaistums un spēja vai nespēja nezaudēt cilvēcību visnežēlīgākajos apstākļos. Vistraģiskākās vēstures lappaspuses skar bez vainas vainīgās, galvenokārt sievietes, kuras cenšas izdzīvot un pārdzīvot kara brutalitāti, seksuālo vardarbību, bezspēcību un sadzīvot ar vīriešu uzspiestās varmācības sekām, piemēram, iznēsājot kara apstākļos ne pēc brīvas gribas ieņemtos bērnus vai cenšoties aizmirst piespiedu prostitūciju lēģeros. Traumatiskās sekas vairākās paaudzēs - romāna darbība turpinās līdz pat 21. gadsimtam.
