Kino dzīve turpinās – mazajos ekrānos. Ko nepalaist garām, iesaka Daira Āboliņa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

"Mēs gandrīz gadu esam pavadījuši bez kino uz lielā ekrāna. Te varētu likt punktu, jo ieteikums ir nezaudēt cerību – kinoteātri tomēr atkal reiz būs pieejami publikai," papildinot savu šīs nedēļas kultūras ieteikumu listi, raksta "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Daira Āboliņa. 

Ko vērts nepalaist garām "Netflix"?

Kino dzīve turpinās pandēmijai iespējamos ekrāna izmēros, katram savā datorā, planšetē un viedtelefonā.

Gandrīz katram no mums ir "Netflix" vai "Mubi" abonements. Tur var remdēt kino izsalkumu.

Pagājušajā nedēļā tika izziņotas "Golden Globes" nominācijas. Ierosinu to uzskatīt par ceļvedi tiešsaistes platformās, izvēloties filmas. Režisora Deivida Finčera filma “Manks" (Mank) ir izaicinošākais no"Netflix" gada ražas, jo tā ir struktūrā sarežģīta filma par 30. gadu Holivudu, kino industriju un tās talantiem un netalantiem. Pat ja pieņemam izaicinājumu, ka melnbaltais kino ir "jaunais krāsainais", tomēr, lai pa īstam ienirtu šajā filmā, ļoti noderīgas būs priekšzināšanas par tā laika kino estētiku un ikonogrāfiju.

Astrīdas Kairišas filmu izlase

Portālā filmas.lv ievietotas sešas digitāli restaurētas filmas ar Astrīdas Kairišas piedalīšanos. Tā mēs varam ne tikai godināt, bet arī pieminēt, apbrīnot, novērtēt un mīlēt, jo nekas no tā nebeidzas. Bez tās klasikas, ko zina visi un katrs – “Pūt, vējiņi!” (1976), “Ezera sonāte” (1975) – pieejamas arī citas filmas, kas var piedzīvot pelnītu kino skatīšanās renesansi. Piemēram, režisora Oģerta Dunkera filma “Tauriņdeja” (1971), kurā Astrīda Kairiša spēlē impresionistisku lomu ar iemīlēšanās sajūtu. Tāpat melodrāma “ Vakara variants” (1980), kas iezīmē aktrises sadarbību ar režisori Dzidru Ritenbergu. Par feminismu vēl nerunāja, bet sievietes izvēles tēma skanēja skaudri jau tolaik.

Grāmatas, ko vērts ielikt grāmatu plauktā uz palikšanu

Kolektīvā monogrāfija, kas tapusi teātra zinātnieces Edītes Tišheizeres virsuzraudzībā – "Neatkarības laika teātris. Parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā”. Tas ir 30 gadu posms, kas izceļ novatorismu un sasniegumus dramaturģijā, režijā, aktiermeistarībā, scenogrāfijā un laikmetīgajā dejā. Aprakstīts aizraujoši, izglītojoši un ar skatu nākotnē.

Savukārt kino zinātnieces Anitas Uzulnieces rakstu un recenziju krājums “Mans kino (un) laiks” ir vienas personības analītisko domu un daiļrades apkopojums.

Anita ir laba stāstītāja un arī lieliska filmu interpretētāja. 

Viņas recenzijas ir vairāk nekā tikai filmu apskati. Autore prot  saglabāt un cilvēciskot kino notikuma kontekstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti