Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts
Jauna un sen nedzirdēta latviešu mūzika, kāds jubilārs, orķestru mākslinieciskais status quo, mazliet samērīšanās – tā šobrīd varētu raksturot gada lielo notikumu, uz kuru biļetes sen pārdotas.
Iespēju klausīties tiešraidi 25. janvārī nodrošinās Latvijas Radio 3 "Klasika”.
Uz šī viļņa daudz vairāk nekā 660 cilvēku Lielajā ģildē varēs pulsēt līdzi Kronlaka "Plūsmai”, izmērīt Buravicka "Plastmasas temperatūru”, atbalsot Mediņa "Zilajā kalnā”, apbrīnot Zariņa
"Grieķu vāzes” un nodoties Maskata 12. Liepājas koncerta vietām andalūziskajām kaislībām. Četri orķestri (Nacionālais, Liepājas, Operas un "Sinfonietta Rīga"), četri diriģenti (Kuzma, Lakstīgala, Ozoliņš, Šnē), trīs solisti (Raumanis, Šimkus, Zariņš) – labs apsolījums!
Stīgu virstoņi no Austrijas Lūznavas muižā
Jau kādu laiciņu Latvijas mūzikas apskatnieki cerīgā toņkārtā piesauc Jevgeņija Čepovecka vārdu. Viņš ir vijolnieks, dzimis Rīgā, mācījies Jurjānos un Dārziņos, studējis Vīnē un Grācā. Pie Vaska iemēģinājis kompozīciju, bet vijole tomēr izvirzījusies priekšplānā.
Šobrīd spēlētprieks dubults, jo pēc panākumiem konkursā Jaunzēlandē Jevgeņija rokās uz diviem gadiem nonākusi Nikolo Amati 1645. gadā darinātā vijole.
Kā tā skan, pie tam sabalsojoties ar viņa dibinātā austriešu ansambļa "Oberton String Octet" mūziķu instrumentiem, varēs dzirdēt kamermūzikai labvēlīgajā Lūznavas muižā 25. janvārī trijos dienā. Savā dzimtajā Latgalē (Malta turpat netālu) Jevgeņijs atgriezīsies ar Šostakoviča, Gliera un Pjacollas mūziku.
"Slēp mani savu spārnu lokā"
Pārdaugavā ir vairākas skaistas vietas, kur patverties no ikdienas sīkumainības. Viena no tām – Akuratera muzejs.
Imants Ziedonis reiz atcerējās, kā sēdējis uz piemājas trepītēm ar kādu topošo dzejnieci, kurai nav bijis nojausmas, kas ir viņas sarunu biedrs.
Savukārt man jāatzīst, ka ne īpaši daudz zinu par Laimu Akurateri, kurai otrdien, jau sākot no pusvieniem, muzejs svinēs 110. dzimšanas dienu. Zināmākie fakti, ka viņa ir Jāņa Akuratera meita, atdzejojusi Petrarku, Šekspīru, Bodlēru, bijusi laba pianiste un studējusi mūzikas teoriju, dzejojusi pati. 21. janvārī sešos vakarā dzejoļi skanēs kopā ar stāstiem un Andreja Selicka mūziku. Būs klāt vēl citas dzejnieces – mācītāja un četru krājumu autore Rudīte Losāne, jaunā dzejniece un dziesminiece Elīna Līce, un topošā dzejniece, kas ir ceļā uz pirmo krājumu – Elvīra Bloma.
Pie mūzikas instrumentu karaļa – daiļā jubilāre
Ērģelnieks, ja vien nav digitālā instrumenta un brīvā spēles galda cienītājs, gandrīz vienmēr ir neredzams, jo sēž augstu luktā, ar muguru pret publiku. Ilzi Reini varbūt atpazīsit no žurnāla "Mūzikas Saule” vāka glītā foto, ko darinājis trompetists Jānis Porietis. Tieši viņš būs Dzintras Kurmes-Gedroicas jaundarba trompetei un ērģelēm pirmatskaņotājs Ilzes Reines 50. jubilejas koncertā Rīgas Domā 24. janvārī. Starp domubiedriem būs arī tenors Jānis Kurševs, čellists Ainārs Paukšēns un, protams, ērģelnieks un dzīvesbiedrs Aigars Reinis. Lai arī Ilzes darba vieta ikdienā ir Sv. Jāņa baznīca, tomēr Domā muzicēt ir kas īpašs. Un šī ir īpaša reize.
