Kas svarīgs kultūrā šonedēļ? «Kilograms kultūras» žūrijas izlase.

1. VIRSDIRIĢENTU SVĒTKI IRLAVĀ

15. septembrī Irlavā notiks Dziesmusvētku atskaņas koncerts un virsdiriģentu svētki. Irlava izvēlēta par godu slavenā Kurzemes skolotāju semināra ilggadējam mūzikas skolotājam Jānim Bētiņam, kurš bija pirmo divu Dziesmusvētku īstenais virsdiriģents. Iedvesmojošu dzejoļu ciklu par godu Bētiņa ierosinātajai Dobeles dziesmudienai (1870) reiz uzrakstīja Inese Zandere, un tur citstarp teikts: “Nāk maza nākotne pa goda vārtiem šauriem – / kurš tālu vēl, tas izliekas tik mazs. / Bet perspektīva tomēr nemānās. / Un pienāk nākotne, / un liela izrādās.” Tā, domājot par saknēm un dziedot par šodienu, iespējams, veidosies jauna tradīcija – satikšanās Irlavā. 

2. ULŽA BĒRZIŅA “IDILLES”

Dzejas dienu ieskaņā apgāds "Neputns" laidis klajā Ulža Bērziņa dzejas krājumu "Idilles". Tas iznācis četrus gadus pēc formas ziņā neparastā krājuma – dzejas avīzes "Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā" (2014), kas ieguva Literatūras gada balvu dzejas kategorijā.

 "Bezatbildīga grāmatiņa," saka Uldis Bērziņš.

Un mēs pat i' nedomājam, ka pēdējā. Glezniņas-idillītes ir daudzkārtainas, blēdinošas, apjucinošas, aizkustinošas, vieglas, spēcīgas, uldiskas un bērziņiskas. Kas valodas rotaļās, spēlēs, daudznozīmībās saskata vienu no dzīves lielpriekiem, tam “Idilles” darīs rudeni dzidru un laimīgu. Šī rudens Dzejas dienu galvenajā pasākumā 14. septembrī dzejnieks tiks godāts kā viens no latviešu dzejas "dzīvajiem klasiķiem".

3. MIKA KOLJERA “IZ BALTIKAS”

1773. gadā divi spoži sava laika britu literāti un tuvi draugi, Džeimss Bosvels un doktors Semjuels Džonsons apceļoja Skotiju, un 1775. gadā tapa izcilais, jau par žanra klasiku kļuvušais Džonsona apraksts "Ceļojums uz Skotijas rietumu salām". Šis darbs uzreiz guva sensacionālus panākumus, un abi rakstnieki sāka apcerēt, kāds būtu to nākamais ceļamērķis, visbeidzot vienodamies par nodomu doties tūrē pāri Baltikai, kā tolaik to dēvē, — tātad 1778. gads, Baltikas jūra, Libava, Mītava, Rīga, Vendene, Marienburga, Tērbata un arvien tālāk, līdz galamērķī — Pēterpils. Taču ziemeļu ceļojums nenotika… vai vismaz tā līdz šim ticis uzskatīts.

Pēc vairāk nekā diviem gadu simtiem, pateicoties Mikam Koljeram, Bosvela un Džonsona brauciens beidzot tomēr var notikt. 

Šo var lasīt, ka ne atrauties. Mistifikācija tik dzīva, ka esam pārliecināti – tieši tā arī bija un notika. Patiešām ieradās toreiz Bosvels un Džonsons Baltijā, tikai nepatapa pierakstīt neko paši, un tas pēc gadsimtiem bij jāizdara cilvēkam, kas ar šo romānu kļuvis vairāk latvietis nekā dažs labs dzimis valodas nēsātājs. Kā paši savām kājām staigājam pa 18. gadsimta otrās puses Jelgavu, kā paši savām acīm redzam tālaika Rīgu, ir par ko pasmieties, par ko pabrīnīties, varam salīdzināt priekšstatus un uzzināt ko jaunu. Un jā – virtuozs Aijas Uzulēnas tulkojums!

4. IZSTĀDE “DAUDZSKANIS”

Purvīša balvas ieguvēju trio – mākslinieki Anna Salmane un Krišs Salmanis plus komponists Kristaps Pētersons – izgatavojuši daudzskani. 14. septembrī tas tiks novietots Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē un tur skanēs, cilposies un četrbalsīgi (stingrā stilā) polimetrosies līdz 21. oktobrim. Iedvesmas avots te ir Freda Hoila zinātniskās fantastikas romāns “Melnais mākonis”, un autoru uzmanības lokā ir jautājums par saprašanos, pareizāk, refleksija par piespiedu saprašanos un cieņpilnas nesaprašanos. Būtiski, intrigējoši, nepieciešami!