Ja pa Buļļu jeb Daugavgrīvas salu cauri mežam dodas uz Vakarbuļļu ielas sākumu, tad drīz pašā Buļļupes krastā paveras skats uz vienu no īpašākajām vietām Latvijas galvaspilsētā. Tas ir mākslinieka Paula Jaunzema akmens skulptūru parks, kuram līdzās ir arī mākslinieka ģimenes māja.
Tēlnieks Pauls Jaunzems stāsta, ka darbnīca viņam atrodas zem klajas debess un skulptūras tiek radītas ārā – nojumes akmeņiem mākslinieks nelietojot.
Piesaki savu kultūrvietu!
Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv aicina pieteikt kultūrvietas sabiedrisko mediju balvai "Kilograms kultūras", aizpildot pieteikuma ankektu un pievienojot foto vai video no savas iecienītākās kultūrvietas. Piesaki savu kultūrvietu šeit.
“Es nekad neveidoju nekādas nojumes, lai vienkārši netraumētu ainavu. Es gribu, lai arī šeit akmeņi dzīvotu savu dabisko akmens dzīvi zem klajas debess,” skaidro mākslinieks.
Visiem darbiem kopīga nogludināta, jūras oļu virsma. Tēlnieks domā, ka tā spoguļojas Užavā pie jūras pavadītā bērnībā, jo tādi bijuši akmeņi, kas raisījuši pirmo interesi.
“Šis ir mans sirds materiāls, kurā es vislabāk varu izpaust savas domas, emocijas, savus pārdzīvojumus, stāstus varu izstāstīt tieši akmenī,” skaidro Jaunzems.
Akmenī viņš stāsta dziļi personīgus un arī ar citiem cilvēkiem kopīgus stāstus. Un darbus uzskata par laikmeta refleksijām.
“Visa gada garumā, veidojot skulptūru “Meditācija par saknēm”, es ļoti daudz domāju par tiem cilvēku tūkstošiem, kas ir nocirtuši savas saknes savā dzimtajā zemē un mēģina iesakņoties citviet pasaulē,” konkrētu darbu raksturo mākslinieks.
“Šeit ir skulptūra ar nosaukumu “Ikona” – sensenos laikos cilvēki pielūdza akmeni, koku, vēju, sauli, vēlākos laikos Jēzu Kristu, šodien pielūdz hamburgeru,” viņš raksturo kādu citu darbu.
Katru gadu topot pa vienam darbam – šobrīd var saskaitīt 19 skulptūras.
Vakarbuļļos, vietā, kur beidzas Rīga, akmens skulptūru parks pieejams ikvienam. Un tā arī teikts kultūrvietas pamatojumā – tēlnieks rāda savus darbus tautai un jebkuram, kurš dodas pastaigā gar Buļļupi.
“Šeit brauc ļoti daudz no pasaules, kam ciemiņi atbrauc, no Austrālijas, Kanādas, ASV, no entajām zemēm ir bijuši cilvēki,” saka Jaunzems.
“Cilvēki, kas atnāk, bieži vien man saka, ka viņu sajūtās, uztverē šī vieta ir magnētiska, ar spēcīgu auru,” viņš piebilst. Kundze Aija papildina, ka atbraucēju emocijas, ieraugot skulptūras, esot visdažādākās. No miera līdz asarām.
“Ir bijis, ka kāds izkāpj un sāk vienkārši skriet. Ir bijis, ka kāds tūlīt iet pie akmens, pieliek rokas, stāv, acis ciet un kaut ko jūt. Ir bijis tāds, kas vienkārši noguļas zemē un guļ, nekustas. Varbūt pilsētā savācas tās emocijas, dienas darbi, un tad atnāk šeit, un tad kaut kas tā atnāk vaļā un atbrīvojas,” pārdomās dalās Aija Jaunzeme.
