Kultūras ziņas

"Nepieradinātās dvēseles" Tallinā

Kultūras ziņas

Latvijas Dizaineru savienībai – 30

Piesaki savu kultūrvietu "Kilogramam kultūras"!

Iepazīsti Latvijas kultūrvietas: Kuldīgas Mākslas nams

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Turpinot vēstījumu par kultūrvietām, ko iedzīvotāji sabiedrisko mediju portālā LSM.lv pieteikuši sabiedrisko mediju balvai “Kilograms kultūras”, pievēršamies Kuldīgai. Tās vecpilsētā, Kuldīgas ebreju sinagogas atjaunotajā kompleksā, atrodas Mākslas nams, kurā rit aktīva kultūras dzīve. Šajā pašā namā atrodas arī Kuldīgas Galvenā bibliotēka. 

Kopš 1920. gada, kad tika atklāta Kuldīgas pilsētas lasītava, kas vēlāk pārtapa par publisko bibliotēku, tā ir sešas reizes mainījusi atrašanās vietu. Pēc sinagogas ēku kompleksa pārbūves par  Kuldīgas galveno bibliotēku 2011. gadā radīta moderna bibliotēka, kurā pierakstījušies trīsarpus tūkstoši lasītāju. Kuldīgas lielā sinagoga celta 1875. gadā cara Aleksandra II valdīšanas laikā. Tai blakus atradies mazais lūgšanu nams un kapliča. 

Piesaki savu kultūrvietu!

Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv aicina pieteikt kultūrvietas sabiedrisko mediju balvai "Kilograms kultūras", aizpildot pieteikuma ankektu un pievienojot foto vai video no savas iecienītākās kultūrvietas. Piesaki savu kultūrvietu šeit.

“Šis nams ir celts kā ebreju lūgšanu nams 1865.gadā. Desmit gadus vēlāk – 1875.gadā – ir uzcelta lielā sinagoga. Līdz 2011.gadam šis nams Kuldīgā bija pazīstams kā kinoteātra garāžas. Varbūt skatītājiem būs grūti iedomāties, ka šajā zālē atradās remonta bedres, varēja remontēt arī kamazus,” stāsta Kuldīgas bibliotēkas vadītāja Laima Mirdza Ostele. 
Bibliotēka un Kuldīgas mākslinieku rezidence sadarbojas un piedāvā brīnišķīgas izstādes gan kuldīdzniekiem, gan arī pilsētas viesiem. 

Septembra vidū Kuldīgā notika Kurzemes Dzejas un mākslas dienas - vērienīgajā divu dienu saietā piedalījās vairāk nekā 100 mākslinieku un dzejnieku no visas Kurzemes, Kuldīgas Mākslas namā atklājot Kurzemes reģionā dzīvojošo mākslinieku konkursa izstādi. 

Savukārt Kuldīgas Mākslinieku rezidences telpās iekārtota izstādē “Kur zeme…”, kurā piedalās dažādi Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēki un sabiedrībā zināmi mākslinieki.

“Kuldīgas Mākslas namu nevar nodalīt no Kuldīgas Mākslinieku rezidences, jo jau trīs gadi būs pagājuši, kopš Kuldīgas pašvaldība uzticēja rezidencei atbildēt par Mākslas nama izstāžu programmu.

Tas jau viss iet roku rokā gan ar Mākslas akadēmijas topošo filiāli, gan rezidenci,” skaidro Kuldīgas Mākslinieku rezidences izstāžu kurators Uldis Pētersons. “Mērķis ir dažādot –  uzdevums, kuru esmu izvirzījis kā galveno, lai kuldīdznieki, Kuldīga, novada iedzīvotāji uzzinātu, ka viņiem ir tāda vieta, kurā notiek lietas, kas nenotiek nekur citur Latvijā, tostarp arī Rīgā ne, jo ir reizes, kad mēs tur atvedam kaut ko tādu, kas nekad nav bijis un nebūs nekur citur Latvijā.”

Arī Kuldīgas Mākslas nama administratore Kintija Vicinska norāda uz dažādību izstādēs – te aplūkojams gan tekstils, gan glezniecība, gan plastika. Pērn Kuldīgas Galvenā bibliotēka saņēma Gada bibliotēkas titulu.

“Mākslas nams nav tikai izstāžu zāle, mākslas nams ir arī semināru zāle, un arī šajās telpās notiek dažādas konferences, semināri, sanāksmes, dažādi apmācību kursi – līdz ar to var teikt, ka bibliotēkā šo Mākslas namu piedāvājam kā tādu platformu, kur cilvēkiem satikties, apmainīties domām, iegūt jaunas zināšanas,” uzsver Ostele. 

Pētersons norāda, ka šī vieta ir mākslas, mūzikas un kultūras centrs, jo netālu darbojas arī mūzikas skola. 

“Šobrīd ar Mākslas akadēmijas Vides un dizaina katedru plānojam nākamvasar uzrīkot plenēru, lai izdomātu, kā pilsētvidē uzsvērt, kur atrodas Mākslas nams, jo šobrīd tā ir tā galvenā problēma – cilvēki, iebraucot pilsētā, ne vienmēr zina, ka īstenībā pilsētā ir veselas divas vietas, kur var aplūkot mākslu,” nākotnes iecerēs dalās Pētersons. 

Atzīmējot Latvijas simtgadi, 18. oktobrī Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā atvērs ceļojošo izstādi "Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai". Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība apkopojusi stāstus par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir simboliska nozīme Latvijas tapšanā, izceļot to bagāto vēsturi un dibināšanā iesaistītās personības.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti