Par balvu “Kilograms kultūras” kategorijā “Teātris”, kas ir viena no deviņām kategorijām, par kurām nobalsot sabiedrisko mediju portālā, šobrīd pēc vasaras un ziemas balsojumiem finālā cīnās četras izrādes. “Man 30 gadu” un “Pūt, vējiņi!”, abas iestudētas  Nacionālajā teātrī, bet  “Dieviņš pillā” un “Kalpa zēna vasara. Sākums” – Jaunajā Rīgas teātrī (JRT).

“Teātris  “Kilograms kultūras” balsojumā vienmēr ir bijusi viena no vissvarīgākajām nominācijām, tas tikai apliecina, ka mēs esam teātra tauta. Bet situāciju fināla balsojumā pavisam interesantu padara tas, ka finālā iekļuvušas veselas divas JRT izrādes, un zināmā mērā tas uzrāda to, ka jaunais Rīgas teātris atdzimst, man liekas, tas pašu fināla balsojumu padarīs ļoti dinamisku, un būs interesanti, kā tas attīstīsies,” stāsta žūrijas vadītāja Ieva Rozentāle.

Būtiski, ka visas izrādes ir latviešu autoru darbi, un, lai gan neviena nerunā par šodienu, tai katrai ir sava pievienotā vērtība.

Vasaras pusfinālā iekļuvusī izrāde “Man 30 gadu” – Pētera Pētersona 60.gadu sākuma luga Ināras Sluckas režijā pārtapusi par mūziklu, stilistiski tīru pasaku par padomju laiku.

“Turklāt ar labiem aktieru darbiem, brīnišķīgiem tērpiem, ļoti interesantu, es teiktu tādu smaidošu scenogrāfiju,” lugu raksturo teātra kritiķe Edīte Tišheizere.
Savukārt otra vasaras pusfināla favorīte izrāde “Dieviņš pillā” ikvienu pārsteidza ar Gunas Zariņas maģiskajām pārvērtībām uz skatuves.

“Tik sarežģītu, vienlaikus iekšēju un ārēju pārveidošanos, un vienlaikus blakus stāvēšanu, nu to nevar izdarīt aktieris viens pats, viņam noteikti vajadzīgs šis pretspēlētājs, režisors, idejas balstītājs. "Dieviņš pillā" man šķiet interesants turpinājums tam, ko var dēvēt par Hermaņa dzejas teātri,” uzsver Tišheizere.
Ziemas pusfināla balsojumā  pārsteigums izrādījās izrādes “Kalpa zēna vasara. Sākums” izvirzīšanās – nejaušība vai likumsakarība?

“Patīk, patīk, man arī patīk - ar ļoti precīzu literatūras izjūtu un dzīves dramaturģijas izjūtu, bet pagaidām tā ir tikai Hermaņa precīza mozaīka ar akmentiņiem to dabiskajā skaistumā,” norāda Tišheizere. 

Ceturtā izvēle, par ko balsot – “Pūt, vējiņi!” Nacionālajā teātrī. Kā atzīst Tišheizere, Monikas Pormales un horeogrāfa darbs ir būtisks un novatorisks. “Cilvēks ir telpa, telpa izaug no cilvēkiem, tā ir izrādes būtība- šis dzīvais koris, kas ir telpa, personības, cilvēki, folklora – vienlaikus anonīms un ļoti personificēts,” skaidro Tišheizere. 

Balsojums turpināsies līdz 2. februāra pusnaktij.