"Alūksnes muižas parks pieder pie nozīmīgākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem Latvijā, un tas ir slavens ar mazajām arhitektūras formām - Putnu paviljonu, Mauzoleju u.c. Kopš 2018. gada parkā tiek veikti vērienīgi atjaunošanas darbi – parka sakopšana, arhitektūras pieminekļu restaurācija, kas ir ļāvusi parkam atdzimt jaunā kvalitātē.
Tā ir iemīļota pastaigu un piknika vieta gan alūksniešiem, gan pilsētas viesiem, jo robežojas ar Alūksnes ezeru un paver brīnišķīgu ainavu uz Tempļa kalnu.
Muižas parks ir ne tikai populārs tūrisma objekts, bet arī nozīmīga vieta iedzīvotājiem, kur atgūt spēkus no ikdienas steigas. Viennozīmīgi tas ir arī senās pilsētas vēstures pierādījums," raksta kultūrvietas izvirzītāja Zane Apsīte.
Alūksnes Jaunās pils parku 18. gadsimta otrajā pusē sāka veidot Krievijas impērijas senators Otto Hermanis fon Fītinghofs. 19. gadsimta sākumā, pateicoties dārznieka Pētera Buka iecerei, parks ieguva jaunas aprises un īsā laikā kļuva par augu un koku dažādībā bagātāko angļu stila parku visā Baltijā.
Gleznainā Alūksnes ezera krastā esošais 32 hektāru plašais parks daudzus gadu desmitus bija piemirsts, taču 2015. gada sākās muižas parka atdzimšana. Aleksandra paviljons pašā ezera krastā, dēvēts arī par Tējas namiņu, bija pirmais restaurētais objekts parkā.
“Leģenda vēsta, ka kalponei vajadzēja mērot tālo ceļu no pils līdz pat šim paviljonam, lai atnestu tēju vai kafiju īstajā karstumā.
Un, ja šī tēja neatbilda vēlamajai temperatūrai, tad kalponei nācās mērot atpakaļceļu uz pili un atnest tēju vai kafiju ideālā temperatūrā,” atklāj Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka.
Alūksnes muižas parks ir Latvijā vienīgais, kurā vienkopus aplūkojamas 20 mazās arhitektūras formas.
Ievērojamākās pārvērtības parks piedzīvoja pērn, kad tika sakārtota infrastruktūra, uzstādītas gaismas laternas un restaurēti četri, bet no jauna, pēc vēsturiskajiem arhīva materiāliem, uzbūvēti divi objekti.
Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa stāsta, ka viens no vecākajiem objektiem ir granīta obelisks, kas uzbūvēts par godu Otto Hermanim fon Fītinghofam. Uz tā rakstīts – "Labākajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla." Uz obeliska aplūkojams arī portreta medaljons, bet smailē ir apzeltīta lode.
Parka apmeklētājiem tagad ir iespējams aplūkot arī atjaunoto Fītinghofu dzimtas mauzoleju, zem kura pagrabā atradās baronu dzimtas kapenes. No jauna uzcelts savulaik pilnībā iznīcinātais Pomonas templis, kas dēvēts arī par Ganiņu paviljonu. Celtnes kolonnu pārsedzes rotā franču valodā iegravēts teksts, latviskā tulkojumā “Kas mīl dabu, tas mīl arī tikumu”. Izpildīdams savas sievas vēlmi, 19. gadsimta vidū Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs licis uzcelt Putnu paviljonu. Metāla stiepļu būrī gada siltākajā laikā mituši eksotiskie putni. Tagad Putnu paviljons no jauna uzcelts uz orģinālajiem pamatiem.
Topošā tūrisma speciāliste Žaklīna Stricka stāsta, ka apmeklētāji augstu novērtē parku: “Tūristi ir sajūsmā! Viņi šo vietu salīdzina ar Eiropas labākajām un skaistākajām vietām.”
Pastaigās pa daudzajām takām Alūksnes pils parkā var doties gan kājām, gan ļauties romantiskam izbraucienam ar velorikšu.