Lielās mūzikas balvas nominanti un laureāti nenomet ātrumu!
Pēkšņa apstākļu maiņa pirmdien Latvijas Radio 1. studijā un "Klasikas" tiešraidē pulksten 18.00 sniegs iespēju baudīt "Kluso dabu un improvizācijas", ko atskaņos saksofonists un komponists Kārlis Auziņš un pianists Rihards Plešanovs. Tie būs skaņdarbi no topošā albuma "Klusā daba", kā arī Kārļa Auziņa improvizācijas – no meditatīvām noskaņām līdz ekspresijai, no latviski rāmā līdz afrikāņu un indiešu ritmiem.
Savukārt Baltijas mūzikas dienu koncertā Lielajā Ģildē piektdien Jāņa Petraškeviča darbā "Echoing Distances" ("Attālumi, kas atbalsojas") solo spēlēs laurus plūkušais perkusionists Guntars Freibergs, kura pārziņā būs marimba, vibrofons, lielās bungas, zvani, vēja zvaniņi, kongas, šķīvji, gongs… "Sinfonietta Rīga" kopā ar Normundu Šnē pandēmijas bezpublikas laikā šo Kamersimfoniju jau atskaņojuši, bet mūzika citādi dzimst klausītāju klātbūtnē. Īpaša intriga kā vienmēr ir jaundarbs – šoreiz Platona Buravicka radīts. "Spark" piedāvās refleksiju par dzirksteli: "Tā ir iesākums iedvesmai, ugunij, aizdedzei. Dzirkstele ir svētki un sprādziens, no dzirkstelēm top nākotnes notikumi, ko vēl tikai piedzīvosim."
Divas pirmizrādes – "Kvadrifronam" un Dailei
Teātra trupas "Kvadrifrons" iestudējums "Nebiju. Nezinu. Neatceros." balstīts bēdīgi slavenā holokausta simbola Viktora Arāja tiesas sēžu dokumentācijā. Vācu prāva liek uzdot daudzus jautājumus: kā samērot noziegumu un sodu cilvēkam, kas gadiem ilgi dzīvo ar neierobežotas varas un nesodāmības apziņu, kā apsūdzētā interešu respektēšanu nepārvērst bezgalīgā absurda procesā, kurā taisnīguma atjaunošana kļūst neiespējama. Režisores Paulas Pļavnieces veidotā izrāde Merķeļa ielā 4 (Rīgas cirkā) skatītājus pirmoreiz gaidīs otrdien, 21. martā.
Savukārt uz Dailes lielās skatuves piektdien, 24. martā, pirmizrādi piedzīvos gruzīnu radošās grupas (režisors Data Tavadze) veidota Bertolta Brehta poētiska leģenda "Kaukāziešu krīta aplis", kurai tērpus radījusi latviešu kostīmmāksliniece Kristīne Pasternaka. Par ko būs šīs izrādes galvenais tosts – lūkosim. Gruzijā uzskata, ka pirmajam jābūt par mieru. Brehta luga ir par karu, bet tā iedvesmo dzīvei. Kā nu bez gruzīnu vitalitātes! Tiem, kuri ilgojās pēc Artūra Skrastiņa, tagad būs gaidītā tikšanās jaunā lomā, Jā, arī pieci "klasiskie" mūziķi piedalīsies izrādē: Dace Zālīte-Zilberte, Indulis Cintiņš, Ivo Krūskops, Artūrs Noviks, Rihards Plešanovs.
Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi
"Šis materiāls ir cēls," nupat raidījumā "Mākslas vingrošana" teica gleznotāja Sandra Krastiņa. "Porcelāna popularitāte tagad mūsu sabiedrībā ir milzīga, un tā ir visos līmeņos, ir visādi fanu pulki un draugu kopas." Kuram gan paša vai radinieku mājās nav vismaz viens no omām saglabājies Kuzņecova porcelāna šķīvis, krūze, piena kanniņa, terīne vai kāds cits nu jau vēsturisks priekšmets? Ja nav, tad daudzi pēc tā kāro. Ja nevaram paši atļauties iegādāt, tad varam doties uz mākslas centru "Zuzeum" vismaz apskatīt, jo tur ar vairāk nekā 1000 porcelāna, fajansa un māla priekšmetiem no Zuzānu kolekcijas tiek izstāstīts Kuzņecovu porcelāna ražošanas stāsts. Tas ir ļoti interesants, jo rūpnīcas bija Latvijā, Igaunijā, Krievijā, un katrai bija sava specifika. Labāk izstādi apmeklēt darbdienās, jo nedēļas nogalē esot paliela burzma.
