Nav ne mazāko šaubu, ka viņam līdz šim tas izdevies ļoti labi. Kā vienu no piemēriem var minēt Reiņa raidījumā stāstīto epizodi pēc kāda koncerta, kad pie viņa pienācis kāds no skatītājiem – arī mūziķis, kas teicis, ka pēc "Instrumentu" koncertiem viņam vienmēr ir skumji. "Kas tad nu?" – Reinis vaicājis, uz ko saņēmis atbildi: "Tāpēc, ka es nekad to neizdarīšu tik labi, kā tu!" Reinis pats par to iesmej, taču vienlaicīgi piebilst, ka to uztvēris kā komplimentu.
"Cosmos"
Plašāka publika Reini iepazina kā a cappella dziedošās grupas "Cosmos" dalībnieku: "Mūzicēšana šajā grupā ir ārkārtīgi svarīgs posms manā dzīvē. Izbraukājām puspasauli, ar pasaules personībām tikāmies, tur ir stāsti visam mūžam!"
"Cosmos" profesionalitāti novērtējuši gan mūsu, gan arī ārzemju mūzikas speciālisti. Grupa ir Krievijas televīzijas muzikālā konkursa "Jaunais vilnis 2004" uzvarētāji, Gorīcijas starptautiskā konkursa laureāti, kopā ar leģendāro Bobiju Makferinu dziedājuši viņa neaizmirstamo hitu "Don`t Worry, Be Happy", uzstājušies kopā ar ārvalstu un pašmāju mūzikas profesionāļiem – "The Real Group", Inesi Galanti, Laimu Vaikuli, Latvijas Radio kori un daudziem citiem.
Savulaik grupas puiši daudz pūļu veltījuši, izglītojoties pie pasaules vadošajiem vokālās mūzikas speciālistiem – "The Hilliard Ensemble", "Take 6", "The Real Group", "The New York Voices", "Flying Pickets", "M-Pact", kas tika uzņēmuši grupu "Cosmos" pasaules a cappella mūzikas elitē kā līdzvērtīgus kolēģus.
Skaņa, ritms, ķermenis
Tagad kopā ar bijušo grupas "Cosmos" kolēģi Jāni Šipkēvicu Reinis ir grupas "Instrumenti" kodols (kam kādu laiku atpakaļ pievienojies arī grupas skaņu režisors Gatis Zaķis). "Instrumenti" – tāpat kā savulaik "Cosmos" – gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām pazīstami ar spēju atskaņot vissarežģītāko mūziku, pie tam – jebkurā žanrā.
Mūziķiem tas, protams, nozīmē, dzīvesveidu: skaņa, ritms – un Reiņa gadījumā arī kustība – ir viņu valoda.
Džemma Skulme par "Instrumentiem", tēlu un identitāti
Liktenīga satikšanās un radoša sadarbība "Instrumentu" puišiem izveidojās ar vienu no mūsu mākslas lielajām personībām, gleznotāju Džemmu Skulmi, kuras ota veidojusi grupas albuma "Atkala" vizuālo tēlu: "Šajā mūzikā, puišu izpildījumā es sajutu savu identitāti," ar tik galvu reibinošiem komplimentiem puišus savulaik pārsteidza Skulme.
Interesanti, ka Džemmu piesaistīja Jānī vokāls, Reinī – tēls, artistiskums, "Dieva dots", kā to raksturoja māksliniece, kas pati visu mūžu ir piestrādājusi pie sava tēla, – Džemma pati ir māksla, viņa pati ir zīmols un ikona pati sev un mums visiem.
Daudzpusīgi apdāvinātais
Draugi Reini Sējānu raksturo kā īpaši talantīgu, – ne velti viņš darbojas ļoti dažādās jomās: ir gan atskaņotājmākslinieks, gan mūzikas producents, gan komponists un dažādu ideju ģenerētājs. Reinis pats saka, ka ir ļoti gandarīts, ka viņa darba lauks nav tikai sitaminstrumenti, kas ir viņa akadēmiskā specialitāte, bet arī vokāls un citi instrumenti grupā kopā ar Jāni Šipkēvicu. Turklāt – Reinis ir strādājis pie Dzintara Dreiberga filmas "Dvēseļu putenis", strēlnieku dziesmām piešķirot jaunu jaudu un skanējumu; bijis komponists nesen pirmizrādi piedzīvojušajai režisora Uģa Oltes debijai lielajā kino "Upurga"; ar mūziķiem Ingu Ulmani un Andri Sējānu, kas ir arī Reiņa brālēns, veidojuši dabas skaņās balstītas kompozīcijas mākslinieciski zinātniskajam projektam "Dabas koncertzāle".
"Mēs kaut kā visi esam talantīgi," jubilejas videosveicienā smejas Ingus Ulmanis, "bet Reinis kaut kā par vēl talantīgāku taisās."
Ingus iesākto turpina Andris Sējāns: "Ja kāds domā, ka Reinis ir tāds pa mākoņiem lidojošs, gaisīgi romantisks un nepraktisks mākslinieks, tad tā būs maldīšanās. Gluži otrādi – viņš kopā ar savu tēti Leonu Sējānu jau no agriem gadiem darbojies pie dažādiem skaņu ierakstiem, ir tehniski advencēts mākslinieks, kam pašam ir skaņu ierakstu studija. Un kā jūs domājat, kurš grupas "Cosmos" koncertam gatavoja dekorācijas? – Reinis Sējāns un Andris Sējāns."
"Ja būs vajadzīgs, Reinis izgatavos ne tikai dekorāciju koncertam, bet arī jaunu mūzikas instrumentu," stāstījumu noslēdz Ingus.
Nedzīvošana citiem uz galvas un kaifs lielā daudzumā
Pandēmijas laikā Reinis savu saimnieciskumu arī pierādījis, ar vērienu iekārtojot savas ģimenes mājvietu – ir izrakts dīķis un ap māju izveidots brīnišķīgs parks. Grūti noticēt, ka tik jauniem cilvēkiem kā Reinis un viņa sieva Maija, kura, starp citu, ir diplomēta pianiste, ir bijusi vēlme paveikt tik vērienīgus mājas un dārza darbus, kādi, šķiet, parasti vairāk interesē vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vienīgais minējums, kas nāk prātā ir, ka mūzikas izglītība, kas veido pieradumu ļoti daudz, intensīvi un disciplinēti strādāt, turklāt paveikt visu ļoti precīzi un skaisti, ir izveidojusi abos spēju mobilizēties tik vērienīgiem darbiem.
Reinis bērnību pavadījis Jūrmalā, Maija ir Vecāķu meitene. Kādu brīdi pavadījuši īrētā dzīvoklī Rīgā, Hospitāļu ielā, abi saprata, ka viņi nevēlas pavadīt dzīvi uz Rīgas akmeņiem: "Mēs gribējām aizbēgt, tikt projām no savām ģimenēm, – tas jauniešiem ir normāls process, varētu kaut vai teltī dzīvot, galvenais, ka kopā. Taču, kad rozā brilles krīt, tad gribas atgriezties pie sevis, un mūsu abu gadījumā – mēs noteikti negribējām, ka mums kāds dzīvo virs galvas vai – ka mēs kādam.
Savai mājai ir jābūt, savam dārzam un pļavai ir jābūt.
Suņiem ir jāvar izskraidīties piecdesmit reizes dienā, nevis vienreiz agri no rīta un vēlu vakarā," savas ģimenes dzīves izjūtu raksturo Reinis. Jautāts, vai nenogurdina milzīgais darbs, ko māja prasa, Reinis apstiprina, ka darbs pie mājas nekad nebeidzas: "Protams, tev ir visu laiku gan māja, gan dārzs jāuztur kārtībā, jābūt saimniekam, jāpļauj zāle, jātīra dīķis, ir visādi izaicinājumi. Dzīvoklī tāds ieguldījums, protams, nav nepieciešams, bet saimniekošana un tas, ka es redzu darba rezultātu, man ļoti patīk. Tas atrauj no radošā darba, es varu savā ziņā atpūsties, un es baigi kaifoju par to."
"Viens tumšs, otrs dumjš"
"Viens tumšs, otrs dumjš," tā jokojot savus ģimenes mīluļus – pundurpinčeru sugas sunīšus – raksturo Reinis Sējāns: "Maija man to sunismu iepotēja, viņa man suni uzdāvināja," ieraudzījis starp arhīva materiāliem fragmentu ar saviem suņukiem, stāsta Reinis, kam līdz tam šķitis, ka viņš ir kaķu cilvēks. "Jūrmalā, manu vecāku ģimenē, vienmēr bija kaķi, un es nemaz tādu suņu pasauli nepazinu. Bet tad es iepazinos ar Maiju, viņai bija liels dobermanis Vecāķos, un es sapratu suņu mīlestību, viņu uzticības pilno valodu. Kaķi tu nekad nesaproti, viņš pa saviem kosmosiem dzīvo un nesarunājas ar tevi, bet ar suni vari ne tikai sarunāties, ar viņu var arī sarunāt, viņam var visu ko iemācīt. Un es viņus ļoti iemīlēju, un tad Maija man uzdāvināja suni, un es viņai uzdāvināju suni. Sanācis gan ir tā, ka katram mums ir tuvāks kontakts ar sunīti, ko mēs nevis saņēmām dāvanā viens no otra, bet gan – ko paši iegādājāmies. Jo, sunītis, redz, uzreiz pieķeras tam, kas viņu pirmais ir paņēmis. Mīlam viņus abus vienādi, protams. Kaut gan raksturos viņi ir ļoti atšķirīgi. Un arī izskatā – viens ir tumšs, otrs gaišs. Es ar to, kas tumšs, ne to, kas dumjš, labāk draudzējos," smejas Reinis. "Nezinu, vai tā ir likumsakarība vai tā vienkārši ir sanācis..."
Laimīgi un vēl laimīgāki
Reinis ar lielu mīlestību runā par savu sievu Maiju, un, lai gan viņi kopā ir jau vairāk nekā desmit gadu, mūziķis saka, ka kļūstot tikai labāk. Viņus vieno, šķiet, mūzika, skats uz lietām un gaume. Reinis mājās arī komponē. Maija ir pirmā klausītāja: "Bieži jau Reinim mani nemaz nevajag saukt, lai sakomponēto atskaņotu, es jau to esmu dzirdējusi: sienām var visu dzirdēt cauri."
Abiem Sējāniem nemitīgi ir kādas idejas, ko viņi kopā realizē. Jau kāzu ceremonijā viņiem bija īpaši tērpi, Mendelsona kāzu marša vietā skanēja Reiņa paša komponēta mūzika no baletuzveduma "Vārna": "Lidojums taču!" Reinis nosmejas.
Baletdejotāja Elza Leimane apgalvo, ka Reinis ir ļoti kustīgs gan prātā, gan arī ķermeniski: "Patiesībā viņš ir dejotājs savā būtībā." Šķiet, daba un kustība raksturo arī Reiņa un Maijas vaļaspriekus: slaloms Alpu kalnos, niršana, ja tāda iespēja rodas kādos ārzemju ceļojumos, makšķerēšana, riteņbraukšana… Kustīgs ķermenis, priecīgs un radošs gars, – tas ir par Reini Sējānu.
Labdarības projekts "Dod pieci!"
Sabiedriskajos medijos jau iesākusi skanēt šī gada labdarības akcija "Dod pieci!" – projekts, ko Reinis un viņa grupas kolēģis Jānis Šipkēvics allaž atbalsta. Šogad akcija veltīta Ukrainas bērniem. Viesojoties akcijas studijā pirms diviem gadiem, grupa "Instrumenti" izpildīja Jāņa komponētu akcijas "Dod pieci!" himnu "Es zinu, tu esi" (Ingas Cipes teksts). "Pašlaik šī dziesma jau dzīvo savu neatkarīgu dzīvi, ir piedzīvojusi daudzus atskaņojumus, neatkarīgi no mums, "Instrumentiem"" stāsta Reinis. Jautāts, vai arī šogad piedalīsies akcijā, Reinis nešaubās ne mirkli: "Mēs vienmēr esam piedalījušies, un pat tad, ja aicinājums nāk pēdējā brīdī, mēs, apzinoties to, cik viņiem tur ir ārkārtīgi daudz darba, cenšamies reaģēt, kā vien mums tas ir iespējams. Tā arī šogad – mēs noteikti tur būsim."
