Vēstures pavedieni – Rīgas svētku notikumu izlase mākslas piepildītai nedēļas nogalei

No piektdienas, 14. augusta, līdz pat svētdienai, 16. augustam, Rīgā tiks svinēta pilsētas 819. gadskārta, sniedzot iespēju rīdziniekiem un pilsētas viesiem doties visdažādākajās kultūras, izklaides un piedzīvojumu ekspedīcijās. Šogad svētku organizatori aicina nepulcēties masu pasākumos, bet Rīgu izzināt neskaitāmās, izrotātās pastaigu takās, kas vijas cauri pilsētas centram un sasniedz tādas apkaimes kā Ziepniekkalnu, Juglu, Spilvi, Teiku, Grīziņkalnu, Dzegužciemu un Imantu.

“Imanta mostas”

Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” brīvdabas teritorijā sākot no piektdienas vakara varēs redzēt mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas veidotu instalāciju. Tās izveidi iedvesmojušas liecības par latviešu tautas varoni Imantu, kura vārdamāsa ir arī apkaime. Vadonis Imanta pirmoreiz minēts Livonijas Indriķa hronikā. 1802. gadā Garlībs Merķelis teikā “Vanems Imanta” tēlo viņu kā letgaļu virsaiti, kas vienlaikus ir gan tautas vadonis, gan vispieticīgākais tās vidū. 1874. gadā Andrejs Pumpurs rada dzejoli ″Imanta” kurā varonis “nevaid miris”, bet gan dus apburts zem Zilā kalna – kad sāksies “gaismas laiks”, tad varonis modīsies.

Lote Vilma Vītiņa leģendām apvīto vadoni adaptē mūsdienīgā stāstā – komiksā par supervaroni Imantu, kurš ir pamodies no ilgā miega zem Zilā kalna un devies uz pilsētu, kur tas iepazīstas ar pilsētnieku dzīvi un veic ikdienas varoņdarbus.

Māksliniece radīs lielformāta komiksu kultūras centra logos un kopā ar tēlnieci Laimu Daberti atdzīvinās tā tēlus trīs dimensijās. Apmeklētāji aicināti izdzīvot stāstu par varoni 21. gadsimtā, velkot paralēles ar apkaimes “pamošanos” – reizēm par “guļamrajoniem” sauktās apkaimes šķiet kā aizmigušas, taču dažādas iniciatīvas un notikumi pamodina un aktivizē tajos dzīvojošos cilvēkus.

Dzegužkalna maģija – laikmetīgā cirka izrādes sestdien un svētdien

Dzegužkalnā programmā “Cirks starp debesīm un zemi” būs iespēja baudīt laikmetīgā cirka un ielu teātra izrādes, kā arī Rīgas cirka skolas darbnīcas, kurās ikviens – ar pieredzi vai bez, liels vai mazs, veikls vai mazāk veikls – varēs izmēģināt savas prasmes.

Akrobātikas trikus uz trijām ķīniešu kārtīm, dejas, teātra un mūzika saspēli varēs vērot Francijas cirka apvienības “Cirque Entre Nous” izrādē “Starp mums”. Bet Buļļu un Dzegužu ielu krustojumā satiksmi regulēs klauns Murmuyo no Spānijas.

Kostīmu mākslinieces spēles Smiļģa dārzā – sestdien

Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa dārzā varēs iepazīties ar teātra modes vēsturi. Līdzās Rīgas svētkiem, Dailes teātris atzīmē savu simtgadi, svētku noskaņās akcentējot un pārskatot kostīmu mākslinieces Baibas Puzinas (1944 – 1999) atstāto kultūrvēsturisko mantojumu.

Improvizētā izstādē apmeklētāji varēs piedalīties sarunās par mākslinieci ar viņas meitu, arī kostīma mākslinieci Jurati Silakaktiņu, kura speciāli šim pasākumam ir atlasījusi vairākus Dailes teātra izrāžu kostīmus un kostīmu skices.

Sarunā, kuru vadīs LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, profesors Jānis Siliņš, piedalīsies arī Dailes teātra aktrise Ilze Vazdika, kādreizējo izrāžu atmosfēru uzburs komponists Juris Vaivods, kura aranžējumā un aktieru Ievas Segliņas, Gundara Silakaktiņa, Alda Siliņa un Laura Subatnieka izpildījumā skanēs dziesmas no izrādēm, kurām kostīmus veidojusi Puzina. Sarunas notiks konkrētos laikos – sestdien, pulksten 12.00 un 15.00, bet pārējā laikā varēs izstaigāt izstādi un apmeklēt Latvijas Mākslas akadēmijas jauno un topošo scenogrāfu izstādi “Melnā kaste”.

819 minūtes dejas mākslas vienā svētdienā

Šogad Rīgu dzimšanas dienā vēlas sveikt arī laikmetīgās dejas kopiena. Rīgas svētku ietvaros, apvienojot līdz 40 profesionālu mākslinieku solo un duetu izpildījumus, kopīgi tiks radīts 13 stundu jeb 819 minūšu nepārtraukts dejas priekšnesumu, veltot to Rīgas 819. jubilejai. Šajā laikmetīgās dejas “maratonā” piedalīsies tādi laikmetīgās dejas mākslinieki kā Agate Bankava, Alise Putniņa, Jana Jacuka, Jānis Putniņš, Karīna Albuže un citi. 

Mākslinieku priekšnesumus pavadīs skaņu mākslinieka-fonogrāfa Maksima Šenteļeva veidotas skaņas ainavas.

Šis dejas mākslas notikums aicina skaitīt laiku, nevis soļus, jo mūsu ieguldītais un pavadītais laiks, ir pats būtiskākais.

Tas, ko mākslinieks un skatītājs iespēs šajās 819 minūtēs, tas cik daudz cilvēku apvienosies šajās 819 minūtēs un piepildīs tās gan ar emocijām, gan ar līdzdalību un dejas jaunradēm, radīs piesātinātu pieredzi.

Ārpus laika un telpas – Andreja Holcmaņa simtgadīgā pieminekļu karte

Atzīmējot arhitekta, Rīgas pētnieka un pieminekļu saglabātāja Andreja Holcmaņa simtgadi, šogad Latvijas Nacionālā arhīva logos Šķūņu ielā 11 būs vērojama dokumentālu liecību izstāde.

Tā dos iespēju iepazīt Vecrīgu un tās kultūrvēsturiskos pieminekļus 20. gadsimta laika ritumā, ļaujot skatītājam ceļot laikā gadsimta ietvarā, rosinot pēc izstādes apskates doties pašiem izstaigāt fotogrāfijās redzamo šo maršrutu.

Izstāde tapusi, izmantojot Holcmaņa reiz tik populāro ekskursijas maršrutu pa Vecrīgu. Tā aizsāksies pie Pulvertorņa un noslēgsies Alberta laukumā – Rīgas pirmsākumu vietā, pa ceļam iepazīstot Vecrīgas sarežģīto ielu labirintu, daudzveidīgās, dažādos laikmetos celtās sabiedriskās ēkas un dzīvojamos namus, kā arī baznīcas, kuru torņi veido izteiksmīgo Vecrīgas siluetu. 

Citā realitātē – paplašinātās realitātes Kino pastaiga pa Rīgas apkaimēm

Rīgas ielās ir apslēpti stāsti, kas atklājas daudzveidīgajā kino valodā. Vai zini, kur Rīgā tapušas leģendāras latviešu filmas? Rīgā filmējušās arī tādas starptautiskas zvaigznes kā Džekijs Čans, Mikijs Rurks un Ralfs Fainss. Turklāt, Rīga ne vienmēr kino kadrā ir bijusi Rīga, bet pārtapusi pat par Berlīni, Londonu un citām pasaules metropolēm. 

Šajās dienās dodoties pilsētas ielās, būs iespēja atklāt tās ielās un laukumos apslēptos stāstus papildinātās realitātes Kino pastaigā.

Lai šo pastaigu izbaudītu, būs nepieciešams augšupielādēt savā telefonā lietoni “Kino pastaiga”, kas atrodama gan “Google Play”, gan “App Store”. Pēc augšupielādes lietotne darbosies arī bezsaistes režīmā. Kino pastaigas laikā varēs atklāt ne tikai Rīgas centra stāstus, bet arī doties uz tās apkaimēm.

Ar pilnu Rīgas svētku programmu var iepazīties mājaslapā www.rigassvetki.lv, visi pasākumi ir apmeklējami bez maksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti