Sadaļas Sadaļas

Varžu dejas, milzu ugunskuri un garu pielūgšana. Kā saulgriežus atzīmē citviet pasaulē?

Vasaras saulgriežu tradīcijas ir jau gadsimtiem senas vairumā Eiropas valstu, un tieši Baltijas valstīs tādus svētkus, kādus šeit pazīstam Līgo dienā un Jāņos, svin visbagātīgāk. Taču katrai valstij ir savas tradīcijas un rituāli, kas gada garāko dienu un īsāko nakti ļauj atzīmēt sevišķi krāšņi, savdabīgi un nepierasti.

Smelties enerģiju un atvairīt garus

Igauņiem tie ir "Jaanipäev” jeb Jāņa diena.

Tiek pieļauts, ka igauņi Jāņus sākuši svinēt pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kas sakrita ar Kāli meteorīta nokrišanu Sāmsalā.

Vietējie iedzīvotāji kopš tā laika kūruši ugunskurus, lai imitētu krītošā meteorīta veidoto liesmu. Taču ugunskura dedzināšanai ir vēl cita, simboliska, nozīme. Tādējādi tiek aizbiedēti ļaunie gari no mājsaimniecībām, lai tie nesabojātu ražu. Lai pabeigtu šo rituālu, jāņotājiem jālec pāri ugunskuram – jo lielāks tas būs, jo lielāka iespēja, ka gari atkāpsies. Igaunijas salās savukārt  ugunuskuru vietā palaiž aizdegtas vecās laivas.

Arī lietuvieši daudz neatpaliek no Baltijas “brāļu” svinēšanas tradīcijām, sevišķu vērību piešķirot pagānu reliģiskajiem rituāliem, kādi veidojušies pirms kristietības ienākšanas Lietuvas teritorijā. Arī mūsdienās šo rituālu ietvaros jāņotāji dodas uz svētvietām, pie akmeņiem un dižkokiem, lai smeltos enerģiju un atjaunošanos. Jaunām meitenēm ir jāpin vainagi ar deviņiem vai divpadsmit dažādiem augiem un tad tie jāmet upē, lai vairotu auglību.

Lietuviešu auglības dievības ir dieviete Lada un pērkona dievs – Perkunas.

Ik gadu vairāki desmiti svinētāju pulcējas pie Raganu kalna netālu no Lietuvas piejūras reģiona, kur izveidota āra skulptūru galerija. Tur tiek rīkotas ceremonijas, vākti ārstnieciskie augi, dziedātas dziesmas.

Kā pieburt vīru?

Kaut arī Baltijas valstu Jāņu tradīcijas ir mums vistuvākās, arī citviet pasaulē šos svētkus atzīmē dažādos formātos, ne vienmēr tie saistīti ar pašiem Jāņiem vai Līgo dienu. Somiem Jānis ir senā dieva Uko vārdā nosauktais Ukonjulu. Svētku neatņemama sastāvdaļa ir ugunskurs, dažviet norit pat sacensības – kurās mājās iekurs vislielāko ugunskuru tā, lai tas būtu redzams iespējami tālu. Kaut arī tie nav Somijas oficiālie svētki, lielākā daļa somu tad pārceļas no pilsētām uz kotedžām, lai makšķerētu, dotos somu pirtī un patērētu vēl neredzētu daudzumu alkohola. Interesanti, ka

somu izpratnē skaļi svētki nozīmē to, ka tādējādi tiks aizbiedēti ļaunie gari.

Ja arī jūs esat redzējuši amerikāņu režisora Ari Astera asinis stindzinošo “Saulgriežu kultu”, kur rituālam un upurēšanai tiek piešķirta jauna jēga, tad jūs nepārsteigs tas, ka Zviedrijā saulgriežu laika dievu pielūgšanai joprojām ir būtiska loma. Lai jūs nebiedē šis ievads zviedru svētku svinēšanā, jo visā visumā arī pie viņiem ugunskura dedzināšana kā atbrīvošanās no visa ļaunā ir centrālajā lomā. Atšķirībā no Baltijas valstīm Zviedrijā svētkus svin laikaposmā no 19. līdz 25. jūnijam, notiek dejošana ap ziediem rotātu stabu, spēlēta tautas mūzika, protams, rīkotas maltītes un alus dzeršana, kā arī zīlēta nākotne.

Zviedri tic, ja saulgriežu naktī zem spilvena noliek septiņus dažādus augus, sapnī var ieraudzīt savu nākotnes vīru vai sievu.

Savukārt absolūts svētku galda favorīts zviedriem ir zemenes, turklāt audzētas pašu zemē.

Saglabāt latvisko ārzemēs

Britu tradīcijās ietilpst arī rožu vākšana. Tie ziedi, kas plūkti saulgriežu dienā, paliek svaigi līdz pat Ziemassvētkiem, bet jaunās meitenes, plūcot rožu ziedus, sev pielūdz jaunu mīlestību.

Senais arheoloģiskais piemineklis Stonhendža jeb antīkais akmeņu krāvums Anglijas dienvidu pusē ik gadu pulcē tūkstošiem saulgriežu svinētāju, kuri turp steidz sagaidīt saulrietu.

Tomēr vietējām varas iestādēm svinētāju aktivitātes ne vienmēr iet pie sirds, jo aktīva pulcēšanās veicina šī unikālā kultūras pieminekļa bojājumus. Arī šis gads nebija izņēmums – par spīti pandēmijas ierobežojumiem, iedzīvotāji nebija ar mieru atcelt ikgadējo tradīciju.

Tradicionāli šos svētkus atzīmējuši ķelti kā “uguns svinēšanu”, savukārt, ieviešot kristietību, atzīmēja Svētā Jāņa dienu.

Īrijas svētku tradīcijas mūsdienās ir nedaudz pabalējušas, kaut gan šur tur notiek tematiskie tirdziņi un kopā sanākšanas. Līdz ar latviešu un lietuviešu emigrāciju uz Lielbritāniju taipusē tiek rīkoti savējo saieti, kad kopā svinēt sabrauc latvieši un lietuvieši no dažādiem reģioniem. Viena no populārākajām svinību vietām ir Daugavas vanagu mītne “Straumēni”.

Karnevāls un dziesmas dienvidnieku stilā

Portugālē Jāņu diena kļūst par vienu no krāšņākajām svētku dienām gadā ar košām balonu dekorācijām, kas tiek laistas gaisā, svinībām uz ielas un pilsētu iekšpagalmos, bet

papardes zieda analogs ir bazilika stādiņi. Tos dāvina viens otram un dzied mīlas balādes.

Vistuvāk Jāņu idejai svētkus svin Porto pilsētā valsts ziemeļos. Pilsētā tiek uzstādīti altāri par godu svētajiem, un ielās vairāk jūtama karnevāla atmosfēra. Daudzviet svētkus noslēdz pie jūras un okeāna ar dejām un dziesmām.

Arī Brazīlijā, pateicoties portugāļu iebraucējiem, atzīmē Svētā Jāņa dienu jeb “Festas Juninas”, un svinības notiek visu jūniju. Notiek tērpu parādes uz ielām, tiek iedegti ugunskuri.

Daudzviet Brazīlijā ap šo laiku noslēdzas intensīva lietus sezona, tādēļ šajā laikā ir iespēja pateikties “lietus dieviem” par šo svētību un labas ražas sākumu.

Lielākoties šos svētkus svin lauku cilvēki un fermeri, tradīcijās iekļaujas tērpšanās tradicionālajos seno laiku apģērbos un dejas, kuru vēsture sniedzas 19. gadsimtā, un primāri šo deju saknes meklējamas Eiropā. Neizpaliek arī dziesmas akordeona, ģitāras un bungu pavadījumā.

ASV saulgriežu atzīmēšana norit, galvenokārt pateicoties zviedru komūnai valstī. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Čikāgā un Mineapolisā, norit zviedru atbalstītu organizāciju festivāli, viens no tādiem ir Skandināvijas saulgriežu festivāls divu dienu garumā, kas 25 gadu laikā pulcējis vairāk kā 300 tūkstošus apmeklētāju. Līdzīgi kā Lielbritānijā, šo svētku tradīcijas tuvākas ir eiropiešiem, un zviedru “augstākais punkts” svētku norisē ir saulgriežu karalienes kronēšana. Viena no savdabīgākajām zviedru tradīcijām ir varžu deja, kur tiek imitētas šo abinieku kustības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt