Tikai reizi gadā, sagaidot trešo adventu, Jelgavas pilī skan Oginska polonēze, un ikviens var piepildīt pelnrušķites sapni par balli pilī. Šādu tradīciju jelgavnieki ieviesuši pirms 33 gadiem, iedvesmojoties no kaimiņiem igauņiem.
"Balles ideja dzima 1986. gadā, un bijušie "Kalves" dejotāji to atveda no Tartu pilsētas Vanemuiņas teātra," stāsta Ziemassvētku balles organizatore Anita Prūse.
"Es pat varu teikt, ka Jelgavas bigbends ir dzimis šeit šajā pilī un piedzīvojis īstus tiumfa brīžus. Pa šo laiku ir nomainījušās dejotāju un mūziķu paaudzes, bet balle ir ļoti skaists pasākums, un mēs vienmēr kā nospēlējam, tā jau gaidām nākošo gadu," saka Jelgavas bigbenda vadītājs Raitis Ašmanis.
Arī šogad pils dienvidu vārtos mirdz krāšņi izgaismota eglīte un skan valša ritmi, vien sapnis par balli jāpiepilda iztēlē.
"Dāmas bija tērptas vakarkleitās un kungi - tumšos uzvalkos. Bija ļoti skaisti dažādi pasākumi -operas solisti un teātra uzvedumi," atceras jelgavniece Rimma.
"Skumji, ka atkal nevar dejot ballē, citādi jau nekas, bet gan jau nākamgad atkal varēsim turpināt," cer jelgavnieks Andris.
Deju ansambļa "Kalve" repetitors Lauris Galilejs ilgus gadus ievadījis polonēzi, bet šoreiz noraugās. kā aizrautīgākie dejotāji valša ritmus izbauda plašajā pils parkā.
"Jebkurš mirklis šajā situācijā, kad var iznākt un baudīt sajūtas, ir citādāks, bet tas ir brīnišķīgi," atzīst Lauris.
"Jā, gan pacilātas [sajūtas],gan mazliet skumjas, gan drusku asara, bet mēģinām sevi turēt tādā labākā tonī, jo šī balle jau daudziem ir svarīga. Šodien mēs vēlamies tiem cilvēkiem, kam tas ir svarīgi, iedot tādu ziņu, ka balles būs, tikai mazliet paciešamies, tās noteikti būs," uzsver LLU lektore, Ziemassvētku balles vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.
Ziemassvētku balles organizatori cieši tic, ka nākamgad sirdi varēs iepriecināt ne tikai ar pastaigu valša ritmos pils parkā, bet ar īstu balli.
