Sensenos laikos tāltālā galaktikā… Vārdi, kas ne tikai paziņo par jaunās (nu jau kārtējās) “Zvaigžņu karu” sērijas iznākšanu, bet arī kopš 1977. gada liek ietrīcēties visas pasaules fantastikas un fantāzijas filmu fanu sirdīm. Kopā ar “Zvaigžņu ceļu” (“Star Trek”) un supervaroņu komiksiem tie jau gadu desmitiem visā pasaulē būvē veselas fanu paaudzes, kuras savukārt rada jaunus fanus, kuri patērēs šo globālo zīmolu produkciju. Izņemot Latviju.
Jo aiz “dzelzs priekškara” nebija ne “Zvaigžņu karu”, ne supervaroņu, un tikai retais ar tiem varēja iepazīties ar nelegālu videokasešu vai pa kluso atvestu izdevumu palīdzību. Skaidra lieta, ka šie varoņi pie mums joprojām tiek pieņemti ar grūtībām, jo mums ir bijuši knapi 25 gadi, kuru laikā ar tiem pilntiesīgi iepazīties (un tie pirmie 10 pat īsti neskaitās).
Visskumjākais ir “Zvaigžņu karu” trūkums, kuru kolosālo efektu uz jaunu cilvēku prātiem un radīto motivāciju studēt zinātni un kosmosu neaizvietos nekādi “Elektronika piedzīvojumi” vai citi PSRS “analogi”. Rietumos gan “Zvaigžņu kari”, gan supervaroņi ir izteikti ģimenes padarīšana, kur katram ir savi favorīti gan Debesgājēju sāgā, gan “Marvel”/DC komiksu izdevniecībās, un šie mīluļi tiek pārspriesti vairākās paaudzēs.
Ko darīt un kā būt šobrīd, kad visa šī pēkšņi ir pārpārēm, bet, iespējams, jūtaties galīgi sveši šajos svētkos ar nesaprotamiem personāžiem un to vēl nesaprotamāko loģiku?
Ļaujieties, lai tie jūs apbur, un padomājiet par būtisko – par nākotni!
Tas viss ir šeit uz palikšanu, un jaunākā paaudze ar to dzīvos vai arī jau dzīvo. Vai nebūtu feini, ja arī par šo tematu ar saviem bērniem, mazbērniem, ģimenes locekļu bērniem un pārējiem varētu runāt viņiem saprotamā valodā? Nevis senči, kas tikai burkšķ: “Kas tas par sviestu, ko tu tur atkal skaties?” (izklausās pazīstami, vai ne?), bet gan kopā brīnišķīgi pavadīts laiks, milzīga cieņa un ciešāks kontakts.
Un ticiet man, tur ir ko izbaudīt! Visas jaunās supervaroņu un kosmosa piedzīvojumu filmas lielākoties veido cilvēki ar degošām acīm un sirdīm (ko ne vienmēr varam pateikt paši par sevi), kuri vairākās paaudzēs uzauguši ar šiem varoņiem un kuri, Holivudas sapņu fabrikas miljardu budžetu spēcināti, nevar vien sagaidīt, kad varēs dalīties šajā mīlestībā ar visu pasauli. Arī ar mums.
KINOREPERTUĀRA AKTUALITĀTES NO 25.05.2018.
“Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts” (“Solo: A Star Wars Story”)
Režisors: Rons Hovards
Lomās: Aldens Ernreihs, Emīlija Klārka, Vudijs Harelsons, Pols Betanijs
Hans Solo – ātrākais pilots, pārgalvis un slavens kontrabandists, kurš iemantojis slavu tālajā Galaktikā. Šis ir stāsts par viņa jaunības dienām, kad dzima viena no slavenākajām "Zvaigžņu karu" leģendām.
Jaunajā “Zvaigžņu karu” filmā uz brīdi novērsīsimies no Debesgājēju ģimenes sāgas peripetijām un pievērsīsimies skatītāju iecienītākajam personāžam – Hanam Solo. Pirmo reizi sāgas vēsturē Hanu vairs neatveido Harisons Fords, jo viņa vietā ir stājies jaunais aktieris Aldens Ernreihs. Filmas veidošana līdz šim ir bijusi vairāk nekā sarežģīta un ķēpīga – neieslīgstot sīkumos, pietiks tikai atgādināt, ka filmas sākotnējie režisori Fils Lords un Kristofers Millers, kuri līdz šim nebija ne reizi nošāvuši garām ar saviem režijas projektiem, tika atlaisti trīs nedēļas pirms filmēšanas beigām. Visa šī trača dēļ fani uz filmu šobrīd skatās ar diezgan lielu piesardzību, bet jācer, ka Ronam Hovardam izdosies visu saglābt un ka beigu beigās brīnišķīgākais kosmosa bezkauņa Hans Solo tiks pie solofilmas, kādu viņš ir pelnījis.
“Atplestām rokām” (“À bras ouverts”)
Režisors: Odrija Dana
Lomās: Kristiāns Klavjē, Arī Abitāns, Elza Zilberšteina, Sirils Lekomtē
Savas grāmatas prezentācijas debašu karstumā bohēmiskais publicists Žans-Etjēns Fužerols TV tiešraides laikā neapdomīgi paziņo, ka viņa mīļā Francija ir atvērta visiem imigrantiem. Neaprēķinot teiktā iespējamās sekas, Žans pat piebilst, ka viņa paša nama durvis ir atvērtas bēgļiem. Nākamajā dienā pie viņa vārtiem drūzmējas vesels čigānu tabors ar nekaunīgo Babiku priekšgalā. Neielaist viņus savā namā? Tas nozīmētu zaudēt auditorijas uzticību. Miljonāra rāmajai ikdienai nu ir pienācis gals…
Komēdija par aktuālu un pat sāpīgu tematu? Uzticiet to francūžiem, kuriem ka tikai pajokot (vai uzfilmēt) par kaut ko aktuālu un laikmetīgu, sākot jau ar 1968. gadu (kad ar studentu protestiem sākās franču “jaunais vilnis”) vai pat vēl agrāk. “Asteriksa un Obeliksa” otra puse (kas nav Mordovijas pilsonis Žerārs Depardjē) jeb populārais franču komiķis Kristiāns Klavjē šoreiz ķeras klāt Eiropā aktuālajai, bet Francijā izteikti sāpīgajai imigrantu tēmai - būs, par ko pasmieties un par ko padomāt.
“Tārtiņa Tatiņa piedzīvojumi” (“Ploey - You Never Fly Alone”)
Tārtiņš, vārdā Tatiņš, iekuļas lielos piedzīvojumos, kad viņa ģimene kopā ar pārējiem gājputniem aizlido uz dienvidiem, atstājot viņu vienu. Visi ir prom, ko nu? Putnēns satiek rubeni Haironu un pierunā vientuļo, mūždien burkšķošo putnu kopā doties uz Paradīzes ieleju. Putnu vidū klīst runas, ka tā esot slepena vieta kalnos, kur putni bez bēdu varot pārlaist auksto ziemu – pie karstajiem avotiem…
150. (šogad) datoranimācijas filma par antropomorfajiem putniem nebūtu bijusi pat pieminēšanas vērta, jo nenāk no žanra grandiem “Disney”, “Pixar” vai vēl kāda “milža”, ja nebūtu viens “bet”... Vai JŪS zināt, kas ir tārtiņš? Es nezināju un domāju, ka neesmu vienīgais - ja mājās ir redzētas pilnīgi visas animācijas filmas un ir kaut kā jāizklaidē bērns (sākot ar zīdaiņa vecumu), tad šī filma jau no mazotnes iemācīs, ka tārtiņu ģints pārstāvji ir neliela auguma bridējputni ar garām kājām, kompaktu vārpstveida ķermeni, īsu kaklu un nelielu galvu. Un vēl atņems pusotru stundu no dzīves.
“Comedy Latvia: Renāra Zeltiņa cepiens uz lielā ekrāna”
Par spīti simtgadei un visiem tās labumiem, Latvijas audiovizuālajā telpā tomēr pietrūkst vēl vismaz divu veidu produktu. Pirmais ir kvalitatīvi vakara šovi, bet par to šoreiz ne. Otrais ir kvalitatīvs humors, stendapi un to ieraksti atkārtotai patērēšanai - kā leģendārie Edija Mērfija, Krisa Roka, Luija C.K. un citu komiķu šovi, kuru ieraksti ir kļuvuši par dižpārdokļiem un ir leģendāri.
Situāciju mēģinās labot apvienība “Comedy Latvia”, kura savu līdz šim vērienīgāko cepienu (latviskotais termins angļu “comedy roast”, kur dalībnieki asprātīgā veidā joko par pārējiem pasākuma dalībniekiem) par Latvijas šovbiznesa zvaigzni Renāru Zeltiņu ir ierakstījuši, apstrādājuši, papildinājuši un nu piedāvā mūsu uzmanībai kā divas stundas garu pa pusei filmu, pa pusei koncertierakstu, bet 100% labi pavadītu laiku. Īpaši tiem, kuriem ir apnikuši Renāra Zeltiņa joki - šeit viņš ir galvenais joku objekts un netiek žēlots (lai neteiktu - tiek brutāli iznīcināts).