Surdotulki dziesmu parāda latviešu zīmju valodā, paskaidro Elza Volonte. "Ar latviešu zīmēm, rokām," viņa saka. "Principā tas ir arī mazliet aktiera darbs, tā ir uzstāšanās tāda pati kā dziedātājam, arī mums. Tu parādi galveno domu, vēstījumu tai dziesmai nevis mutiskā, bet zīmju valodā."
Savukārt Ainārs Ostvalds uzsver, ka dziesmas laikā ir jādzird viss kā dzīvajā, un diezgan skaļi, lai varētu nodot gan ritmu, gan emocijas.
Kaut finālā dziesmas pārsvarā izpildīja angļu valodā, surdotulki tās pārtulko latviešu valodā un parāda ar latviešu zīmēm.
"Tad skan dziesma, tu paņem to papīru un sāc zīmēs rādīt un dziedāt," savu darba specifiku izklāsta Elza Volonte. "Tajā brīdī daudzas zīmes pazūd, tā kā noņemas nost, jo tu nevari parādīt ar zīmēm tādā pašā garumā kā pateikt. Un trešais posms ir, kad tu pielāgo tās zīmes."
Viens no izaicinājumiem ir parādīt ar zīmēm emocijas un izpildītāja dziesmas vēstījumu.
Ainārs Ostvalds cenšas sajust dziesmu. "Mēģinu tās dziesmu emocijas nodot tālāk, lai saprot, vai tā ir bēdīga vai jautra," viņš paskaidro. "Ja pats izpildītājs stāvēs vienkārši statiski un smaidīs, un dziedās bēdīgu dziesmu, ar mani tā nebūs. Es nodošu to prieku vai bēdas savā sejā un kustībās."
