Skroderdienas, alus, jāņuzāles un vainagi – uzzini vairāk par svarīgākajām Jāņu sastāvdaļām!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirms doties dabā līgot un baudīt Jāņu līksmo noskaņu, ir vērts izzināt alus vēsturi, pieļaujamo siera ēšanas apjomu, jāņuzāļu nozīmi un vainaga simboliku, kā arī iemest aci vairākās lugas "Skroderdienas Silmačos" variācijās.

Latvijā Jāņi ir viens no līksmākajiem un svarīgākajiem notikumiem. Jāņi ir svētki, kuriem ir savs atribūtu, darbību un žestu klāsts, ko noteikti nepieciešams realizēt, gatavojoties svētkiem un tos svinot. Ir jābūt pie dabas, ir jābūt tuvumā ugunskuram, ir jāpin vainagi meitenēm un Jāņiem, ir jādzer alus, jāēd siers, jādzied Jāņu dziesmas un pirms svētkiem noteikti jāredz Rūdolfa Blaumaņa pirms 120 gadiem rakstītās "Skroderdienas Silmačos". Šis kopums ir kā rituāls, kurš jāveic gandrīz katram, kurš vēlas kļūt par īstu jāņotāju.

Īsts jāņotājs "Skroderdienas Silmačos" zina no galvas

Šīs šķietami līksmās un komiskuma piesātinātās lugas būtībā virmo vesels kaislību mutulis. Ne par velti literatūrzinātnieks Raimonds Briedis lugai veltītā raidījumā atzīmēja, ka Blaumanis iesākumā lugai devis nosaukumu "Nomaldījušās sirdis". Kamēr krāsns uzsprāgst un aktieri ir kaskadieri, tiek dziedātas dažādas pacilājošas dziesmas, daži no izrādes tēliem smej, klačojas un, aprunājot citus, liek publikai smieties, citi ir sāpju, vilšanās, ciešanu un nepareizu izvēļu krustcelēs. Šī savdabīgā kombinācija, kā arī laimīgās beigas visām iesaistītajām pusēm, ļauj šai lugai kļūt par īstu svētku ieskandinātāju un izpelnīties īpašu skatītāju mīlestību.

LTV un REplay.lv arhīvā atrodamas divas dažādas "Skroderdienu" versijas. Senākā ir daļa no "Teātris Zip" kolekcijas un ir 1987. gada ieraksts – "Skroderdienas Silmačos" Alfrēda Jaunušāna režijā ar Nacionālā teātra zelta aktieru dalību – Elzu Radziņu, Veltu Līni, Astrīdu Kairišu, Uldi Dumpi un Ģirtu Jakovļevu.

Otra veidota Covid-19 pandēmijas apstākļos, vienlaikus ar humoru un vieglu garu atsaucoties uz divu metru distancēšanos un sanitārajiem noteikumiem – "Skroderdienas 4 olekšu distancē". Šajā versijā ir jauns tēls Igors, kurš vēlas izzināt šīs lugas panākumu iemeslu, tādā veidā ļaujot aktieriem ne tikai iedzīvināt savus tēlus, bet arī komentēt to raksturus, izrādes svarīgākos notikumus. Sarunas noris gan ar tēliem, gan arī tos atveidojošiem aktieriem, kas gadiem spēlējuši "Skroderdienās Silmačos", gan arī lugas režisori Indru Rogu, teātra zinātnieci Ievu Struku un Latvijas Nacionālā teātra kādreizējo direktoru Ojāru Rubeni un teātra tagadējo vadītāju Jāni Vimbu.

Jāņi bez alus un siera nav Jāņi!

LTV veidotais raidījums "Pārtikas revidents" pievērsies arī vasaras saulgriežos tik svarīgajiem un aktuālajiem ēdieniem – sieram un alum. Raidījumā par sieru iespējams ne tikai uzzināt, kā tiek ražots siers, ar siera someljē palīdzību atklāt sieru daudzveidīgo klāstu, uzzināt, ko satur svaigais un krēmsiers, bet arī pie saimnieces Zandas Žentiņas apgūt jāņusiera recepti. Raidījumā, pateicoties uztura speciālistei Gunai Havensonei, arī uzzinām, ka dienā ieteicams apēst 30 gramus parastā vai 50 gramus jāņusiera. Viņa arī iesaka sieru ēst ne vairāk kā trīs līdz četras reizes nedēļā.

Raidījumā par alu uzzinām, ka pasaulē ir vairāk kā 100 dažādu alus veidu. Tajā alus vēstures pētnieks Kārlis Tomsons atklāj, ka alu ir sākts darīt ap 3. vai 4. gadsimtu pirms mūsu ēras Divupē. Pirmās liecības par šo dzērienu Latvijas teritorijā ir ap 9. gadsimtu, un tajās tiek minēts medalus. Raidījumā apskatīta gan rūpnieciska alus ražošana, gan arī arodalus darīšana, kā arī alus brūvētāju izmaksu un darbības specifika abās jomās. Kopā ar alus someljē iespējams uzzināt vairāk par alus darīšanu, dzēriena stipruma, garšas un gatavošanas specifiku.

Jāņu, meitu un sievu vainagi un kroņi

Viens "Nacionālo dārgumu. 100g kultūras" raidījums pirms kāda laika bijis veltīts vainagiem. Raidījumā piedalās Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete, augu zinātāja Inese Indāne un māksliniece, vainagu vai (kā māksliniece pati tos sauc) kroņu darinātāja Brigita Stroda. Raidījumā iespējams uzzināt par tautastērpa un Jāņu vainaga niansēm un to veidiem, kā arī izprast vainaga simbolisko nozīmi – saistību ar sauli, sievietes statusu, kā arī vainaga pīšanas un likšanas galvā nozīmi. Inese Indāne arī stāsta par Latvijā sastopamiem augiem un to pielietojumu, kā arī aicina Jāņu vainagu veidojošos deviņus augus un puķes izzināt arī pa vienam.

Jāņuzāles

Lai palīdzētu iedziļināties jāņuzāļu dažādībā, Latvijas Radio atrodams raidījumu cikls "Dodamies pļavā". Tajā kopā ar botāniķi Agnesi Priedi var iepazīt dažādu pļavās un mežos augošu augu un ziedu augšanas specifiku un pielietojumu ārstnieciskiem nolūkiem.

Tā piemēram, birztalas un pļavas nārbuļi ir augs, kuru vissenāk uzskata par jāņuzāli. Birztalas nārbuļi, kuru galotne ir violeti zila, zied tieši ap Jāņu laiku.

Raspodiņš, rasaskrēsliņš, Māras bruncīši vai kročuzāle ir augs, kurš vārāms tējās, tam pieder organismu stiprinoša, attīroša funkcija. Tas zied no maija beigām līdz pat Jāņiem, kas ir laiks, kad auga ziedu un kātiņu var lasīt tējai. Pēc tam, kad tas ir pārziedējis, raspodiņš tējai vairs nav derīgs.

Arī madaras, gan baltās, gan dzeltenās, apskatītas raidījumā. Madaras tradicionāli izmantotas gan kā tējas augs, gan arī dzeltenās madaras saknes izsenis izmantotas dziju un audumu krāsošanai. Vēl – pļavas, kurās sastopams daudz dzelteno madaru, ir bioloģiski vērtīgas, tās, pēc botāniķes vārdiem, šodien diemžēl atrodamas retāk.

Pelašķi arī dažādos apvidos nes dažādus nosaukumus – sierene, mēra puķe, eža puķe u.c. Pelašķim piemīt asinis savelkoša īpašība, to saberztu var likt uz vieglām brūcēm, bet arī lietot pret klepu un vēdergraizēm. Pelašķis sāk ziedēt ap Jāņiem un zied līdz pat septembrim.

Rozīgi baltiem ziediem ziedošais baldriāns aug mitrās vietās, palieņu pļavās, grāvmalās, tos arī var pārstādīt dārzos. Baldriānu izmanto dažādos medicīnas preparātos, tam ir nomierinošas īpašības, tas pazemina asinsspiedienu, palīdz pret vēdera graizēm.

Agnese Priede arī atgādina, ka visas pļavas un meža puķes un augus nedrīkst plūkt. Tādas, piemēram, ir naktsvijoles un dzegužpuķes. Tās ir Latvijas savvaļas orhidejas, kas sastopamas lielākoties pļavās un mežmalās. Naktsvijoles un dzegužpuķes ir aizsargājamas un jāsaudzē. Visus augus, kas ir rozā un kas atgādina orhideju, nevajadzētu likt jāņuzāļu pušķī un plūkt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti