Seriāla «Divi vienā» aktieri par jaunajiem tēliem: Ieva un Uldis ir viegli uzliesmojoši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas Televīzijas seriāla “Divi vienā” lielā saime kļūst arvien lielāka. Jau kopš otrdienas, 13. novembra, skatītājiem ir iespēja sekot līdzi jauno varoņu – Ulda un Ievas – “ienākšanai” seriālā. Šis ir viens no galvenajiem pavērsiena punktiem “Divi vienā” stāstā līdz šim un sola tādus jaunumus, kas varētu izrādīties pārsteigums pat pašiem aktieriem.

Latvijā pēc desmit gadu prombūtnes Anglijā atgriežas Ieva, Samantas mamma un Anetes māsa, kura līdz šim ar savējiem ir kontaktējusies ar videozvanu starpniecību. Bet uzņēmīgais Uldis, Ievas vīrs un Samantas tētis, seriālā parādās pirmo reizi, taču jau ir ieviesis pavisam svaigu enerģijas vilni, satricinot Abuladžu un Krūmiņu ģimenes mieru.

Ievas atveidotāja, aktrise Inga Alsiņa-Lasmane, priecājas, ka filmēšanas laukumā atkal varēs satikties ar Aināru Ančevski, kurš atveido Uldi. Abi ir bijuši ekrāna partneri jau leģendāro “Likteņa līdumnieku” tapšanas laikā. Ainārs Ančevskis mūsu tikšanās laikā nemitīgi joko, un tāds viņš ir ik dienu. Kopā ar “sievu Ievu” viņiem tas izdodas divtik smieklīgi un izklaidējoši. Tikai, runājot par Latviju un māju sajūtu, abi aktieri kļūst nedaudz apcerīgi. Tomēr ne uz ilgu laiku. Jāatrod vieta arī “priekam un brīvībai”, saka Alsiņa-Lasmane.

Viegli uzliesmojoši tēli

Neatlaidīgā un spītīgā Ieva kopā ar Uldi, kuram patīk, ka lietas notiek pēc viņa prāta, atgriežas Latvijā. Kā jūs paši izjūtat šos tēlus – kādi viņi ir?

Inga Alsiņa-Lasmane: Godīgi sakot, viss vēl ir tapšanas stadijā. Līdz šim seriālā esmu bijusi vien skaipā. Respektīvi, es esmu ekrānā caur vēl vienu ekrānu, līdz ar to šis te... patiesības moments ir skatītājiem diezgan attālināts. Ieva ir tāds skandināviskais tips, bet, kā izrādās, beigās ar histēriskām iezīmēm. Stāstā būs visādi pavērsieni, kam arī es nebiju gatava. Līdz ar to es domāju tā: viss ir iespējams šajā seriālā formātā.

Ainārs Ančevskis: Mans tēls ir tāds viegli uzliesmojošs un arī histērisks. Nu, es nezinu, kā man ar to sanāks [seriālā]. Jo dzīvē mani var kaitināt ilgi un dikti, bet, ja nokaitina, tad – nē, nav labi.

Jūs seriālā kā precēts pāris nupat esat atgriezušies no Anglijas. Jūsu meita Samanta dzīvo kopā ar Ievas māsu Aneti (atveido aktrise Līga Zeļģe – A.F.). Kā viņiem klājas, kad abi jau atgriežas Latvijā?

Inga Alsiņa-Lasmane: Viņi skatās viens uz otru, ne katrs uz sevi. Es skatos uz Uldi, bet Uldis skatās uz... nu, tās attiecības ir pairušas. Kā es šodien [savā] tekstā izlasīju, kur Uldis man saka: “Mūs kopā saturējusi ir vienīgi rūpe par abu kopīgo meitu Samantu.”

Ainārs Ančevskis: Nu, nekādas foršās attiecības, kur viņi ir laimīgi, roku rokā viens ar otru, līdz nāve mūs šķirs... tā nav.

Inga Alsiņa-Lasmane: Jā, man pat nemaz negribas…

Kā norit jūsu intensīvā seriāla ikdiena?

Ainārs Ančevskis: Grūti vēl pateikt. Mēs nupat esam tikai sākuši. Vēl esam “zaļi tēli”, kuri sevi tikai meklē.

Inga Alsiņa-Lasmane: Man tas ir vairāk mobili. Ir jābūt ātri gatavam te, ātri jānofilmējas, ātri ejam projām. Tajā visā ir jāatrod profesionalitāte, jo tas ir temps.

Tas, jūsuprāt, ir labi?

Inga Alsiņa-Lasmane: Jā, tas ir ļoti labi. Es domāju, šajā profesijā tu jau atbildi arī pats savā priekšā. Bieži vien rezultāts pat, neatkarīgi no tevis, nav tāds, kādu gribēji. Bet, ja tu priekš sevis esi godīgi izdarījis [visu], tad ir labi.

Ainārs Ančevskis: Jā, šāda iespēja ir jāizmanto. Nu jau lēnu garu televīzijas seriālu joma sāk atdzimt, vienu brīdi tā bija tāda kā mirusī zona. Ir labi, ka ko šādu piedāvā. Galvenais, lai dara no sirds. Ja tā ir tikai haltūra, ka tikai “ķep-ļep” izdarīt, tas īsti nav pareizi.

Simtgades svētku ķieģelīši

Kā jūs viens otru filmēšanas dienās uzmundrināt, ja noskaņojums ir tāds – ne pārāk?

Ainārs Ančevskis: Mums vēl nav bijis baigi ilgi kopā jāfilmējas.

Inga Alsiņa-Lasmane: Mēs esam kopā strādājuši pie vienas kinofilmas, kur arī atveidojām dzīves partnerus. Vīrs un sieva. Tad bijām kopā “Likteņa līdumniekos”. Vairākas vasaras esam pavadījuši kopā, gulējuši pat dažu metru attālumā (smejas), kadrā pat, iespējams, ļoti tuvu.

Ainārs Ančevskis: Esam gulējuši, esam arī negulējuši (smejas). Kadrā!

Kādi darbi jums ārpus seriāla ir aktuāli šajā sezonā, laikā, kad norit daudz Latvijas valsts simtgadei veltītu pasākumu?

Inga Alsiņa-Lasmane: Mani ļoti valdzina šis gads. Teiksim tā.

Ainārs Ančevskis: Suģestē!

Inga Alsiņa-Lasmane: Suģestē. Jā! Man Valmierā bija brīnišķīga pirmizrāde “Venērai kažokādā” (režisore un dramatizējuma autore Inese Mičule - A.F.), tur es biju Venēra.  

Ainārs Ančevskis: Pie Ineses [Mičules] Valmierā es neesmu spēlējis, diezgan piepildīta sezona ir manis paša [Nacionālajā] teātrī mūsu simtgades ietvaros. Jā, arī mūsu teātrī viss ir saistīts ar valsts simtgadi. Valters Sīlis strādā pie skolēnu projektiem. (Izrāde īpaši skolu jauniešiem “Tikšanās vieta Rīgas pilsētas Otrais teātris”, kas ļaus piedalīties valsts proklamēšanas simulācijā. Režisori Valters Sīlis un Kārlis Krūmiņš – A.F.)

Inga Alsiņa-Lasmane: Man saistībā ar valsts simtgadi nav absolūti nekā. Es tieši gribētu. Taču es organizēšu simtgades peldi. Salaspilī. Pavisam nopietni! 18. novembrī Salaspilī pie Ako pieminekļa, var teikt, Latvijas izcelšanās vietas (veltīts lībiešu vadoņa Ako piemiņai – A.F.), plkst. 12.00 visi, kuri vēlas peldēties Daugavas ūdenī, ir laipni aicināti. Es tur vārīšu tēju.

Vai pie jums ir atnākusi svētku gaidīšanas sajūta?

Ainārs Ančevskis: Valstiskā līmenī droši vien nav. Es nevaru sevi saukt par lielu šīs valsts patriotu, tomēr mēs ar puiku bijām nolikt svecītes 11. novembrī. Tas ir atkarīgs no ģimenes. Ja mēs paši radām šos svētkus, tad tie notiek.

Inga Alsiņa-Lasmane: Tu jau gatavojies svētkiem, nopērkot to limonādi un torti. Kā ar ķieģelīšiem būvē svētkus.

Domājot par Latvijas māju sajūtu, vai jums ir kaut kas, kas ar to sevišķi saistās? Jūra, koki novembrī bez lapām?

Inga Alsiņa-Lasmane: Jūra, debesis, mežs, feinie purva ezeri. Tuvie cilvēki. Man šķiet, tā ģeogrāfija ir saistīta ar cilvēku būšanu, mentalitāti.

Vai latvieši savā būtībā ir melanholiski noskaņoti?

Inga Alsiņa-Lasmane: Man šķiet, norūpējušies. Arī es pati šobrīd tāda esmu. Man tas nāk saistībā ar bērniem. Es jūtu, ka esmu kļuvusi tāda. Sāku izprast, no kā tas viss rodas. Tomēr arī šādā formātā ir jāatrod brīvība un prieks.

Ainārs Ančevskis: Kādu laiku paceļojot ārpus Latvijas, ir tā, ka pēc kādām divām nedēļām gribas atgriezties. Viss.

Kā abi atpūšaties pēc trakā darba skrējiena?

Ainārs Ančevskis: Mans mīļākais hobijs ir darbs lauku mājā. Tas man ļoti palīdz, mūrēt sienu, fizisks darbs.

Inga Alsiņa-Lasmane: Es šobrīd nedzīvoju Rīgas centrā, tad man bija svarīgi izbraukt laukā no pilsētas. Tagad, dzīvojot ārpus Rīgas, tā vajadzība pēc dabas ir apmierināta. Skriešana, meditācija. Pie tās esmu jau pieradusi. Arī ceļošana. Patīk pavadīt laiku ar saviem cilvēkiem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti