Izstāde iepazīstina ar daudzveidīgajām Japānas leļļu mākslas tradīcijām. Tajā apskatāmas gan senu tradīciju garā veidotās Hina lelles un Zēnu svētku lelles, gan klasisko skatuves mākslu – Nō teātra, Bunraku un Kabuki teātra lelles, gan mūsdienu amatnieku radītās autorlelles un daudzveidīgās Japānas reģioniem raksturīgās tautas mākslas garā veidotās lelles.
Japānā lelles kopš seniem laikiem ir daļa no ikdienas dzīves. Tajās atspoguļojas japāņu tradīcijas, cilvēku centieni un cerības, kā arī reģionālās atšķirības. Turklāt lelles lieliski demonstrē dažādus japāņu lietišķās mākslas ražojumus, piemēram, audumus. Lellēm tiek veltīta īpaša uzmanība, un tās uzskata ne tikai par bērnu rotaļlietām, bet arī par dekoratīviem mākslas darbiem, ko izstādīt apskatei un apbrīnot.
Laika gaitā ir attīstījušies dažādi leļļu veidi. Ar tūkstoš gadu seno tradīciju garā veidotajām Hina jeb Meiteņu svētku lellēm māju dekorē japāņu ģimenes, kurās ir meitas, lūdzot tām laimi. Savukārt ar miniatūriem bruņojuma komplektiem un karotāju figūrām māju grezno Zēnu svētkos, lai dēli augtu stipri un veseli. Tāpat apskatāmas klasisko skatuves mākslu, kā Kabuki teātra lelles, kas iemūžinājušas populāru lugu tēmas.
Mūsdienās vēl arvien amatnieki tradicionālām metodēm veido japāņu lelles, kuras to īpašnieki augstu novērtē un rūpīgi glabā. Leļļu mākslā ienāk arī jauni mākslinieki, radot unikālus dekoratīvās mākslas darbus.
“Lelles ir no dažādiem Japānas novadiem, tās nav tikai spēļu lelles, bet japāņiem pašiem tie ir mākslas darbi un tās ir ļoti senas tradīcijas. Viņi paši raksta, ka lelles kopš seniem laikiem ir ļoti liela daļa no viņu ikdienas dzīves, tajās atspoguļojas japāņu paradumi, cilvēku centieni un cerības, reģionālās atšķirības un laika gaitā attīstījušies dažādi leļļu veidi,” pastāstīja skolas direktora vietnieks radošajā darbā Jānis Brants.
Daļa leļļu ir mūsdienu amatnieku autordarbi, un daļa Japānas reģioniem raksturīgās tautas mākslas garā veidotās lelles. Turklāt izstāde demonstrē arī dažādus japāņu lietišķās mākslas ražojumus, kā audumus.
Brants uzskata – caur lellēm viņi reklamē savu audumu dizainu.
“Ļoti interesantas ir šīs leļļu sejas tur izmantotas krāsvielas, kas izgatavotas no austeru čaulām un līdz ar to sejas veidojas interesantas. Ir arī koka lelles, tās pēc izskata iespējams kaut kādā veidā sasaucas ar krievu “matrjoškām”,” komentēja Brants.
Brants norādīja, ka uz nelieliem koka dēlīšiem ir arī nelieli skaidrojumi japāņu valodā, kas paši par sevi izskatās pēc mākslas darbiem, bet faktiski tajos var izlasīt vairāk par lellēm.
Kopumā būs izstādītas 70 lelles no Japānas un izstāde ir ceļojoša; tā pie mums ieradās no Moldovas un pēc izstādes noslēguma tā dosies tālāk uz Irānu.
Japānas fonds iesaistīts kultūras apmaiņas pasākumos aptuveni 130 pasaules valstīs, galveno uzmanību veltot programmām trijās jomās – mākslas un kultūras apmaiņa, japāņu valodas izglītība ārzemēs, Japānas studijas un intelektuālā apmaiņa. Japānas fonds sadarbojas ar ārvalstu muzejiem un veido daudzveidīgas izstātes no tradicionālās līdz mūsdienu mākslai, veicinot japāņu kultūras izpratni caur vizuālo mākslu. Japānas Fonds arī veido gleznu, keramikas, amatniecības izstrādājumu, grafikas un fotogrāfijas ceļojošās izstādes, kas ceļo pa dažādām pasaules valstīm. Piemēram, “Japāņu leļļu izstāde” atceļojusi uz Latviju no Moldovas un pēc izstādes noslēguma dosies tālāk uz Irānu.
