Rēzeknē svin tradicionālo Masļeņicu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Rēzeknes kultūras un atpūtas parkā 13. martā no plkst. 11 gaidāmas tradicionālo slāvu svētku Masļeņicas svinības, bet visu nedēļu Rēzeknē notiek Krievu kultūras nedēļa.

Masļeņicas programmā svētdien būs gan koncerts, gan spēles un konkursi bērniem, ielas vingrošana un nacionālo virtuvju ēdienu degustācija, vizināšanās ar zirgiem un darbosies svētku tirgus. Svētku koncertā uzstāsies Krievijas vieskolektīvs „Ugrada”, paredzēts arī iespaidīgs uguns šovs un Masļeņicas salmu lelles sadedzināšana. Pasākums notiks krievu valodā, ieeja bezmaksas.

Savukārt Krievu kultūras nedēļas programmā ir Viktora Kozlitina koncerts „Kinodziesmas un krievu romances” 10. martā plkst. 18 Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā, kulinārā meistarklase bērniem vecumā no 8 līdz 14 gadiem Masļeņicas pankūku pagatavošanā „Masļeņicas gardumi” 12. martā plkst. 12 un plkst. 16 Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā, ka arī plkst.18 vietējās rokgrupas „Aфtoportret” jubilejas koncertu „Desmit”.

Masļeņicas nedēļā katrai dienai ir sava nozīme un savas svinēšanas tradīcijas:

  • Pirmdiena – sagaidīšana. Gatavošanās svētkiem. Cep pankūkas. Lej slidkalniņus un ceļ šūpoles.
  • Otrdiena – saspēles. Šajā dienā sākas tautas svētki ar spēlēm un izklaidēm uz ielas: slidināšanās no kalniņiem, zirgu iejūgšana, pajūgu greznošana ar zvaniņiem un krāsainām lentēm. Pēc paražas šajā laikā arī tika noskatītas līgavas. Tauta sāk ēst pankūkas, dziedāt un dejot.
  • Trešdiena – kārumniece. Šajā dienā sievasmātes mājā ir svētki, viņa gatavo gardumus un cienastu savam znotam. Tautā ir paruna: “Iesim pie sievasmātes uz pankūkām.”
  • Ceturtdiena – svinēšana. Ar ceturtdienu sākas galvenās svinības un jautrība. Ja kāds vēl nav sācis cept pankūkas, tad ar Širokajas (platās) Masļeņicas (no ceturtdienas uz piektdienu) sākšanos viņam ir jāpaspēj ne tikai sacept pankūkas, bet arī kārtīgi līdz sātam ar tām pieēsties. Šī diena ir slavena ar dūru cīņām un sniega pilsētas vai cietokšņa ieņemšanu. Populāras ir arī zirgu skriešanās.
  • Piektdiena – sievasmātes vakarēšana. Šajā dienā znoti, atbildot uz sievasmātes viesmīlību, aicina viņas uz savām mājām. Pēc tā, cik bagātīgi klāts galds, var spriest par savstarpēju cieņu un saskaņu ģimenes locekļu vidū.
  • Sestdiena – svaines vakarēšana. Ejot ciemos pie svaines, vedeklai jāizpatīk vīra māsai ar dāvaniņām vai gardumiem.
  • Svētdiena – piedošanas svētdiena. Ļoti svarīga un gaiša diena, šajā dienā visi cits citam lūdz piedošanu un kā vispārējas piedošanas zīmi sirsnīgi apskaujas un skūpsta (trīs reizes!) cits citu, lai pavasari varētu sagaidīt ar tīru dvēseli un atvērtu sirdi. Šajā dienā centrālajos laukumos organizē lielus svētkus, gadatirgus, bet par svētku kulmināciju kļūst atvadas no Masļenicas – salmu lelles sadedzināšana, tās pelnus izkaisa virs tīrumiem, lai būtu laba raža.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti