"Caur rakstiem saule lēca", tā nodēvēts šobrīd Rēķu kalnā notiekošais uguns skulptūru festivāls. Latvju zīmes, uguns mēles, mākslinieku un dabas saspēle, kas šobrīd rada patiešām maģisku sajūtu.
Festivāla kulminācija ilgst vien pāris stundas, taču māksliniekiem tas prasīja vairāk nekā nedēļu darba.
"Mēs bijām desmit profesionāļu komanda. Mēs apzināti izvēlējāmies tādu tautiskāku tēmu šogad. Nevis tas, ka ir saulgrieži, it kā pašsaprotami, bet sakarā ar visu politisko situāciju pasaulē, ar kovida mājās sēdēšanu mēs katrs esam ierāvušies savā stūrī un varbūt pazaudējuši kopīgo Latvijas tautas sajūtu un mums likās, ka viņu atkal vajag pacelt augstāk," skaidro tēlnieks, festivāla organizators Kārlis Īle.
Skulptūras darinātas no koka, siena un salmiem, degšanas paildzināšanai izmantojot rapšu eļļu.
"Lielāku lomu spēlē tieši konstrukcijas veids, kādā viņa tika uzbūvēta, jo ir nedaudz jāplāno kādā virzienā viņa pārvietosies, cik cieši salmus notin – blīvāk, šķidrāk, kā tā uguns dažādi uzvedas, daudz dažādas smalkas nianses, kuras spēlē ļoti lielu lomu," stāsta Kārlis Īle.
Šis ir jau četrpadsmitais gads, kad Madonas pusē notiek uguns skulptūru festivāls kā atgādinājums par uguns filozofisko, mitoloģisko un reliģisko nozīmi latviešu tautas dzīvesgājumā.
"Jaunatnei tas būtu ļoti svarīgi iepazīt visas vēsturiskās tradīcijas, jo ir tik tālu aizgājuši no tā tautiskā, visa dabīgā. Šī laikmeta steiga neļauj to visu izbaudīt, saprast. Šādi pasākumi varbūt liek apstāties mazliet visā skrējienā, kaut uz īsu brīdi, bet tās ir tādas patīkamas emocijas," spriež madonietis Roberts.
Kārlis Īle uzsver: "Tas ir laiks, kad ieklausīties sevī, ieskatīties savā dvēselē, ieklausīties dabā. Tā ir liela mūsdienu problēma, ka cilvēki tikai pieslēdzas savā datora pasaulē, arī šodien redzēju, ka visi ir aizņemti ar fotografēšanu, filmēšanu, ka mazliet aizmirst par to, ka var arī pa tiešo baudīt."
