2019. gadā ar milzīgu vērienu sevi pieteica starptautiskais mūzikas festivāls "Rīga Jūrmala", Latvijā piedāvājot pasaules augstākās klases orķestru un mūziķu parādi. Arī tā skatītāju auditorija tālu pārsniedza vietējo mūzikas mīļotāju publiku. Pēc tam divus gadus festivāla ieceres nobremzēja pandēmija, bet šovasar tas bija iecerēts sevišķi grandiozs. Četras dienas pēc Krievijas kara sākuma Ukrainā festivāla rīkotāji nāca klajā ar lēmumu, ka festivālu atceļ. Kā atzīst festivāla administratīvā projektu vadītāja Madara Kalme – tas nebijis viegls lēmums, bet šādas cilvēciskas traģēdijas laikā viņi neredzējuši veidu, kā turpināt:
"Mēs nespējām iedomāties organizēt festivālu, svinēt dzīvi, mākslu, apstākļos, kad tepat, tepat rokas stiepiena attālumā cilvēki zaudē mājas, savus tuviniekus un savas dzīvības.
Mums tas nešķita piemēroti. Mums likās labāk savu enerģiju un festivāla resursus iedot ukraiņu tautai un palīdzēt viņiem." Šobrīd festivāla rīkotājiem vēl jāizpilda saistības pret festivālā iesaistītajām dažādajām pusēm, un tiklīdz tas būs izdarīts, finanšu līdzekļi tiks novirzīti palīdzībai Ukrainai.
Aprīļa vidū ar ziņu par pasākuma pārcelšanu no šī uz nākamo gadu paziņoja trešās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles rīkotāji. Bija plānots, ka tajā piedalīsies vairāk nekā 60 mākslinieku no dažādām valstīm, radot darbus par tēmu "Cieņas vingrinājumi". Biennāles pārstāve Krista Luīze Priedīte skaidro: "Mēs sapratām, ka mēs nevaram vienkārši turpināt strādāt pie projekta tādā formātā, kāds tas bija plānots. Ne emocionāli, ne profesionāli tas nešķita pareizi. Izstādi mūsu galvenais kurators Renē Bloks bija iecerējis kā tādu cildinājumu māksliniekiem un mākslai, un viņa izlolotās koncepcijas un visas izstādes nosaukums bija "Cieņas vingrinājumi".
Un būtībā vienas nakts laikā šī koncepcija un izstādes ideja zaudēja pilnīgi visu aktualitāti un vienlaikus kļuva vēl aktuālāka nekā jebkad agrāk.
Bija skaidrs, ka ar tiem darbiem un ar tām idejām, ko mākslinieki bija gatavojuši, tas pasākums vienkārši nebūtu tāds, kādam tam būtu jābūt šogad."
Lai arī lielā izstāde pārcelta uz nākamo gadu, arī šovasar biennāle tomēr piedāvās atsevišķu programmu, pie kuras tieši pašlaik strādā tās rīkotāji.
Karš Ukrainā ir arī iemesls, kādēļ sadarbības partneri šogad mēdz atteikt finansējumu citkārt atbalstītiem festivāliem, uzskatot, ka kultūras un izklaides projekti šobrīd nav prioritāte.
Tāpat pasākuma rīkotāji saskaras ar to, ka viesmākslinieki mēdz baidīties par savu drošību, uzskatot, ka Latvijai karš ir pārāk tuvu. Ar šīm problēmām saskāries, piemēram, Bauskas kantri mūzikas festivāls, kas arī šovasar atcelts. Organizators Mārtiņš Jātnieks-Borkovskis atklāj: "Daudzi mūsu sadarbības partneri vienkārši atteicās. Tā ir lieta numur viens. Un numur divi lieta – ka arī mākslinieki no Amerikas, ar kuriem mēs bijām vienojušies un kuriem bijām samaksājuši avansu, atteicās braukt uz Eiropu tāpēc, ka te notiek kara darbība. Tās ir divas būtiskas lietas, kas mums neļauj šogad uztaisīt festivālu."
Taču kopumā pēc pandēmijas raisītas divu gadu klusuma pauzes vasara solās būt festivāliem ļoti bagāta.
Vasarā atkal notiks Rīgas festivāls, Rīgas Operas festivāls, festivāls "Rīgas ritmi", starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". Arī festivāli "Liepājas vasara", "Saldus saule", Valmieras vasaras teātra festivāls, Ineses Galantes rīkotais "Summertime" Jūrmalā, "Sansusī" Aknīstē, "Laba daba" Līgatnē un daudzi citi.
Ļoti bagātīgs šogad būs Cēsu mākslas festivāla piedāvājums – paši galvenie notikumi būs divas lielas izstādes un divi ļoti īpaši muzikāli notikumi, stāsta festivāla direktors Juris Žagars:
"Vislielākais notikums, ka mēs atkal esam ķērušies pie Vāgnera. Vāgners ir ļoti sarežģīts un ļoti dārgs. Mūzikas zinātāji man neļaus samelot, ka tas vienmēr ir liels projekts.
Šajā gadījumā tas būs "Tristans un Izolde". Daudzus gadu desmitus Latvijā tas nav atskaņots. Mums tas būs pilns koncertuzvedums. To vadīs diriģents Andris Poga, piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liene Kinča, Martina Dika no Zviedrijas, Olivers Cvargs no Vācijas, arī citi solisti no Latvijas un ārzemēm. Diezgan jaudīgi un iespaidīgi! Un tas notiks Cēsu koncertzālē, jo Vāgners tomēr prasa izcilu akustiku."
Otrs lielais muzikālais notikums Cēsu festivālā būs Raimonda Paula, Daumanta Kalniņa un Latvijas Radio bigbenda koncerts.
Cēsu festivālam šogad nav bijis problēmu ar finansējuma piesaisti, jau 15 gadus festivālam uzticīgie sponsori atbalstīja to arī šogad. Kā uzskata Juris Žagars – šis gads savā ziņā var kalpot kā pavērsiens, lai sakārtotu mūsu festivālu tirgu: "Es tagad gribu reflektēt arī par "Rīga Jūrmala" un RIBOCA. Brīnišķīgi pasākumi! Fantastiska iespēja mums Latvijā redzēt un dzirdēt tādus māksliniekus. Bet tomēr tas finansējums nāk kaut kur no ārpuses. Un līdz ar to nav drošas, simtprocentīgas stabilitātes. Kaut kas notiek politiskajā situācijā, un pēkšņi tur vairs tās naudas nav. Un, tikko kā nav naudas, nav arī pasākuma. Tomēr jāsaka, iekšējais tirgus, iekšējie sponsori, iekšējie lielie, spēcīgie, stabilie, ilggadīgie uzņēmumi ir zināms garants tam, lai šādi pasākumi notiktu. Tas ir tāpat kā ar gāzes trubas aizgriešanu. Tad, kad tā ir aizgriezta, tad tu saproti, ka ir jāiztiek ar to, kas ir, un ar tiem resursiem, kas ir. Man liekas, šī vasara arī zināmā mērā sakārtos tā saucamo festivālu tirgu, ka tas, kas var notikt bez ārējiem resursiem, tas arī notiks."
Rekordbudžetu mākslinieku honorāriem šogad tērē "Positivus" festivāls, kas pēc 13 gadiem Salacgrīvā šovasar pārceļas uz Rīgu, uz Lucavsalu.
Vietas maiņai ir saimnieciski aprēķini, jo Rīgā festivālam ir iespējas piesaistīt vairāk apmeklētāju, arī ārzemnieku, skaidro ''Positivus'' festivāla rīkotājs Ģirts Majors: "Rīga paver iespēju visu zināmā mērā veidot no jauna. To mēs redzam arī šī gada programmā. Mums ir pilnīgi citas aktualitātes un cita līmeņa programma. Tie ir Amerikas popmūzikas šobrīd "karsti" vārdi, finansiālā ziņā tas ir rekordbudžets, kāds jebkad ir tērēts mākslinieku honorāriem, honorāros vien tas pārsniedz miljonu eiro, no kuriem lielākā daļa ir šīm dažām zvaigznēm. Tas ir A$AP Rocky, Megan Thee Stallion un Jamie xx. Bet šie divi pirmie ir super karstie vārdi, kas ir visās šīs vasaras festivālu programmās kā lielie vārdi. Nav daudz gadu, kad mums ir bijusi iespēja vairāk nekā vienu tik aktuālu vārdu iekļaut savā festivāla programmā."
Pandēmijas laiks ir izdarījis savas korekcijas cilvēku paradumos, un daļa pret kultūras un izklaides pasākumiem izturas rezervētāk nekā pirmspandēmijas laikā, tomēr festivālu rīkotāji nekādus lielos riskus saistībā ar šīs vasaras festivālu apmeklējumu nesaskata un līdz ar vasaru cer uz cilvēku intereses kāpumu.
