Kultūrdeva

Visaugstākais novērtējums “Skaņu mežam”

Kultūrdeva

“Kultūrdeva” ielūkojas pirmā latviešu vesterna aizkulisēs

“Kultūrdevas ābecē” žurnāls “Dadzis”

Par ko cilvēki smējās, lasot žurnālu «Dadzis»?

Humora un satīras žurnāls “Dadzis” bez pārtraukuma iznāca gandrīz 40 gadu – laikā no 1957. līdz 1995. gadam. Tas bija populārākais izdevums Latvijā, kurā tika publicētas karikatūras, humoreskas, satīriski raksti par birokrātiem, dažādām nolaidībām, krāpniekiem un likumpārkāpējiem, kā arī lasītāju iesūtītās vēstules par viņu piedzīvotajām nejēdzībām. Žurnāls centās nebūt tikai pasīvs sociālu un politisku norišu vērotājs, bet provocēt reālas pārmaiņas sabiedrībā jeb, kā vēstīja “Dadža” princips, “ne tikai izsmiet nebūšanas, bet durstīt tik ilgi, kamēr tās ir novērstas.”

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Uz žurnāla pirmā vāka parasti gozējās kāda visnotaļ pozitīva, ikdienišķa sadzīves aina, kuras autors bieži bija izteiksmīgu sievišķo ķermeņa līniju attēlotājs mākslā – Edgars Ozoliņš –, bet pēdējais vāks tika veltīts kritikai par to, kā ir dzīvot ārzemēs. Viena no lasītāju iemīļotākajām sadaļām žurnālā bija “Kas gan viss nenotiek pasaulē”, kurā tika publicēti fragmenti no reālām ārzemju ziņām, kā arī “Ārzemju humors” ar citu valstu mākslinieku karikatūrām un rubrika “Pirms simts gadiem”. Reizi gadā iznāca arī “Dadža” kalendārs, kurā bija vairāk teksta, mazāk bilžu, un izaicinājums padomju cilvēkam atrisināt kādu šaha standartsituāciju.

Atšķirībā no daudziem citiem Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas izdevniecības žurnāliem, “Dadža” abonēšana nebija obligāta. Arī cena nebija no mazajām – 20 kapeikas par eksemplāru. Žurnāls “Dadzis” iznāca divas reizes mēnesī, tirāžai ziedu laikos izaugot pat līdz 128 tūkstošiem eksemplāriem, kas visi arī tika izpirkti.

Dāņu karikatūrists (un arī komunists) Herlufs Bidstrups esot pat izteicies, ka “Dadzis” tolaik bija vislabāk ilustrētais humora žurnāls Eiropā.

Pēc desmit gadu pārtraukuma – 2005. gadā – tika nolemts “Dadzi” atjaunot un izvirzīts diezgan ambiciozs mērķis sasniegt 60 tūkstošu lielu tirāžu. Par atjaunotā žurnāla galvenā redaktoru kļuva vecā “Dadža” nodaļas redaktors Andris Ruģēns, kā arī aktīvi piedalījās agrākie autori un mākslinieki Ēriks Ošs, Imants Melgailis, Dainis Breikšs, Ludmila Bulikina, Andrejs Skailis, Žanis Ezītis, Andris Kolbergs, Valdis Artavs, Arnolds Auziņš un citi. Žurnāls veikalos maksāja 75 santīmus, bet abonējot – 50 santīmus. 2009. gadā žurnāla redakcija paziņoja par pāriešanu uz interneta versiju, bet plānotā mājaslapa dadzis.lv diemžēl tā arī netika pabeigta, un žurnāls savu darbību izbeidza otrreiz.

Sagaidot “Dadža” 60. gadu jubileju 2017. gadā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki ierunāja desmit pašu izvēlētas “Dadža” humoreskas, kas šobrīd pieejamas arī sabiedriskā medija LSM.lv arhīvā

Vairāk

Piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pasākumu organizators Pauls Siliņš izvēlējās autora Kuražu Kriša "Peršu par palaidņa puikas Pidriķa piedzīvojumiem”. Šīs idejas autors – bibliotēkas ierakstu studijas režisors – Renarts Braufmanis uzskata, ka tā laika “Dadzī” iezīmējas četru tēmu loki – ģimenes attiecības, deficīts, pļēgurošana darbavietās un, protams, politika. Kas zina, varbūt pienāks laiki, kad “Dadzis” piedzīvos savu trešo reinkarnāciju.

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt