Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Krievija ierobežo «Twitter» darbību

Dienas ziņas

Nav skaidrības par triju universitāšu nākotni

Kultūras maršruts «Blokmāju stāsti»

Olaines vēsture un dažādu paaudžu atmiņas kultūras pastaigā «Blokmāju stāsti»

Atzīmējot Olaines piecdesmit ceturto gadskārtu, Olaines Vēstures un mākslas muzejs izveidojis interaktīvo ārtelpas kultūras maršrutu “Blokmāju stāsti”. Šāds nosaukums jaunajai izstādei dots, jo pilsēta veidojusies padomju laikā un tās galvenā apbūve ir blokmājas.

Interaktīvajā kultūras maršrutā “Blokmāju stāsti” ar desmit videostāstu palīdzību tiek izstāstīta Olaines pilsētas vēsture un dažādu paaudžu atmiņu stāsti.

Olaines Vēstures un mākslas muzeja direktore Liene Johansone skaidro, kā tapa “Blokmāju stāstu” ideja: “Tas bija kā atbildes trieciens Covid-19 izraisītajām sekām un tam, ka muzejs tika slēgts apmeklētājiem.

Mēs ļoti vēlējāmies turpināt izglītot savus apmeklētājus un cilvēkus, kas atbrauc uz Olaini.”

Pilsēta savu attīstību sākusi kā kūdras ieguves ciemats. Jauni rūpniecības objekti un dzīvojamās mājas Olainē visstraujāk tika būvēti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Sākotnēji gan tie bijuši baraku tipa mitekļi.

Olaines Vēstures un mākslas muzeja vecākais speciālists Māris Ribickis stāsta: “Pēc kūdras fabrikas direktora teiktā, bija skaidrs, ka līdz 2000. gadam visām barakām bija jābūt nojauktām un cilvēkiem bija jāsaņem dzīvokļi, bet tas bija 1987. gads.

Barakas stāv joprojām, bet es uzskatu, ka tā ir tāda forša vēstures liecība.”

Pilsētas galveno apbūvi veido blokmājas. Tādu pilsētā esot ap simt. Vienā no tām, līdzās tagadējam pilsētas kanālam, pagājusi arī Māra Ribicka bērnība.

“Visi, kas šeit dzīvoja, pat īpaši nešķirojot vecumu, mēs bijām draugi, kopā izklaidējāmies, un arī, ja bija sataisītas nepatikšanas, kopā strēbām ārā. Izklaides bija standarts – “kazaki-razboiņiki”, paslēpes un arī taisījām papīra kuģīšus un laidām kanālā. Dzīve šeit bija ļoti jautra un par kaut kādu sēdēšanu mājās nevarēja būt ne runas,” stāsta Māris Ribickis.

Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norāda, ka mazliet apskaužot tā laika arhitektus, kuriem bijusi tik unikāla iespēja projektēt priekš tik daudziem cilvēkiem. Viņš atzīmē:

“Ja mums būtu jāatrod tuvākās asociācijas ar Romas kolizeju, tad blokmāju dzīve varētu būt kaut kas līdzīgs, un tam ir gan labās, gan sliktās iezīmes, protams.

No vienas puses, cilvēki dzīvo ļoti tuvu viens otram, un viņi varbūt apnīk viens otram, sastrīdas, bet tā labā ziņa, ka vienmēr kāds būs ko redzējis, un tie blokmāju rajoni varbūt ir pat drošāki.”

Atšķirībā no izstādēm un ekspozīcijām kultūras maršrutam ''Blokmāju stāsti'' beigu termiņš nav noteikts. Visticamāk, tas turpinās iepazīstināt ar Olaini un olainiešiem arī pēc pandēmijas beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt