Nedaudz vēlāk, kā bija plānots, tomēr Pasta salā Jelgavā atkal rosās tēlnieki, un tonnām smilšu pārtop skulptūrās.
“Tas bija diezgan liels un jāteic arī ļoti patīkams pārsteigums. Tagad, kad tik daudz kas tika atcelts, bija liels, liels prieks, ka tomēr mūsējie ir saņēmušies un kaut ko tādu priekš pašu skatītājiem grib uztaisīt,” atzīmē skulptore Sanita Rāviņa.
Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics skaidro: “Kad jau laiks ritēja uz tādu patīkamu sajūtu, ka pandēmija atkāpjas, un būs laiks, kad uz Jelgavu brauks tūristi un arī paši jelgavnieki vēlēsies apskatīt skaistas vietas – šajā laikā mēs arī sapratām, ka ir jārīkojas un jāorganizē smilšu skulptūru festivāls.”
Ierastais konkurss gan šogad izpaliks.
Festivālā piedalās tikai Latvijas mākslinieki, kuriem desmit skulptūrās jāizstāsta pilsētas 755 gadu senā un vēl senāka vēsture.
Kopējo koncepciju veidojis tēlnieks Kārlis Īle, kurš katram tēlniekam uzticējis izveidot kādu nozīmīgu notikumu vai tēlu attiecīgajā laika periodā.
“Skices mums neiedeva, tās mēs taisām paši, bet mums ir materiāli, ko mums Kārlis (Īle) bija sameklējis. Par šo laiku liecību ir maz, tā kā man ir vieta improvizācijai,” stāsta skulptore Zīle Ozoliņa-Šneidere, kura skulptūrā atveido ziemeļbriežu medniekus.
Līdzās ziemeļbriežiem arī hercogs Jēkabs, kurš uz Latviju atveda dažnedažādus tolaik neierastus pārtikas produktus. Bet liepājnieks Ainārs Zingniks smiltīs atveido cukurfabriku.
“Es drīzāk atceros, kāda Liepājas cukurfabrika izskatās, bet mums vēsturiskie materiāli bija pieejami - fotogrāfijas un, izejot no tā, protams, arī savs skatījums un tehniskās iespējas, bet mēs to vīziju mēģinām uzburt,” norāda Ainārs Zingniks.
Līdz nākamās nedēļas nogalei, kad 20. jūnijā smilšu skulptūru parks tiks atvērts apmeklētājiem, no smiltīm tiks izveidoti arī citi Jelgavas vēstures liecinieki, piemēram, grupa ''Prāta vētra''.
