Muzeja ekspozīcija sākas ar zvaniem. "Ja viduslaikos pilsētā izcēlās ugunsgrēks, tad zvanīja pilsētas zvani. Katram zvanam sava skaņa. Zvani parasti tika uzstādīti pilsētas augstākajos torņos. Par ugunsgrēku arī vēstīja tarkšķi. Tādi tika uzstādīti uz ielas stūriem," stāsta muzeja vecākā zinātniskā līdzstrādniece Daina Hincenberga.
Kad par ugunsgrēku bija paziņots, glābēji un citi pilsētas iedzīvotāji steidzās palīdzēt.
"Mēs zinām, ka vislabākais veids, kā nodzēst uguni, ir ūdens. Ūdeni padeva uz ugunsgrēka vietu ar speciālām iekārtām. No abām pusēm divi spēcīgi ugunsdzēsēji. Viens un divi, un tika darbināti," skaidro Hincenberga.
Ar laiku tehnoloģijas attīstījās. "Pirmie bija rokas sūkņi. Pēc tam parādījās tvaika sūkņi, pēc tam motora sūkņi. Un pēc tam jau bija automašīnas," stāsta muzeja pārstāve.
Muzejā var apskatīt ne vien īstas automašīnas un zirgu ratus bet arī visai iespaidīgu auto modelīšu kolekciju. Tāpat muzejā iespējams ne tikai aplūkot ekspozīciju, bet darboties arī pašam. Tas īpaši aizraujoši ir bērniem.
Muzejs veic ne tikai izklaidējošu, bet arī izglītojošu funkciju, stāstot par ugunsdrošību mājās un pieminot lielākās Latvijā notikušās katastrofas. Ekskursijas noslēgumā tiek piedāvāta iespēja apmeklēt īstu ugunsdzēsēju depo un iepazīties ar ugunsdzēsēju darbu mūsdienās.
"Mēs pastāstīsim par ugunsdzēsēju, glābēju tehniku, ko izmantojam glābšanas darbos, kā arī par aizsargtērpiem, kurus izmantojam. Pastāstīsim par ikdienu, ko mēs ikdienā darām," skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģionā pārvaldes 9. daļas vada komandieris Normunds Blauvs.