Jānis visu savu mūžu Lapmežciemā nodarbojies ar zvejniecību. Kādreiz mājās atgriezies ar lieliem lomiem, bet tagad jūrā izbrauc vien reizi nedēļā.
"Ar zivīm nekas īpaši nav. Švaki, jāsaka tā. Kas te palikušas – reņģes un salakas ziemā ko pazvejot, vismaz pie mums šeit piekrastē Lapmežciemā, Ragaciemā. Kāds lucis vēl uz murdiem, bet tā nekas īpašs. Jāsaka, ja tā godīgi - maizi nevar nopelnīt ar jūru pie mums," sacīja zvejnieks Jānis.
Kur zivis pazudušas, zvejniekam atbildes nav. "Kas to lai zina. Tas jāprasa gudriem kungiem. Laikam jau tas ūdens nav tik tīrs un nav tai zivtiņai barības," sprieda zvejnieks.
Neskatoties uz to, ka kādreizējo simtu zvejnieku vietā šajā galā palikuši vien ap desmit vīri, Jānim piedalīšanās Jūras svētkos ir svēta lieta.
"Katru gadu svinu, tas ir likums. [Kopā] palustējas, atpūšas, ierauj čarku," atzina zvejnieks.
Kādreiz svētkus saukuši par Zvejnieku svētkiem, tagad iegājies nosaukums Jūras svētki. Lapmežciemā gan stāsta - viņiem tie ir un paliek Zvejnieku svētki.
"Lapmežciems kopš seniem laikiem ir zvejnieku apdzīvota vieta, un nodarbošanās bija medniecība, zvejniecība. Ir datēts, ka zvejnieku svētkus aizsāka svinēt kopš 1936. gada. Iznāk 83 gadi jau. Mēs gribam turēt piemiņā zvejniekus. Ir tēvi un vectēvi, kas devušies jūrā un kurus atceras, un ir jaunā paaudze, kas mēģina tradīcijas turpināt," sacīja Lapmežciema Tautas nama vadītāja Laila Zacmane.
Lapmežciemā svētki tiek svinēti ar īpašu vērienu.
Šogad tiks sveikti bijušie jūras vilki, kapteiņi. Kā parasti, ieradīsies arī Neptūns. Būs sporta pasākumi, svētku gājiens, koncerts un zaļumballe.
"Mēs mērām laiku nevis no jaunā gada, bet pirms un pēc Zvejnieku svētkiem. Tā ir mūsu mēraukla," klāstīja Lapmežciema Tautas nama vadītāja.
Ieeja svētkos Lapmežciemā būs bez maksas.
Jūras svētki tiek svinēti arī Carnikavā, Salacgrīvā, Rojā, Engurē, Pāvilostā un daudzās citās vietās.
