Mārtiņdiena – gaiļa vai vistas zupa, maskošanās un arī pēriens no spalvainā Mārtiņa

Šodien Latvijā tiek atzīmēta Mārtiņdiena. Kam par godu tā tiek svinēta un kādas ir svētku tradīcijas un vēsture, zina vien retais. Ir dzirdēts par Mārtiņdienas maskām un Mārtiņa gaili, bet kāda loma ir šiem simboliem?

Latvijā svin MārtiņdienuKristaps Feldmanis

    Mārtiņos tika kauts gailis. To saimnieks darīja stallī. Asinis pēc tam tika lietas auzu silē, kas pēc tam izbarotas zirgiem. To darīja, lai zirgiem būtu laba veselība un stallī būtu labklājība.

    "Tāpat saimniece kāva vistu un analoģisku darbību veica govju kūtī, tieši tāpat nodrošinot veselību un auglību, un visu pārējo, kas nepieciešams govīm un citiem mājlopiem,"

    ar senajām Mārtiņdienas tradīcijām iepazīstina Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja muzejpedagoģe Ieva Bērziņa.

    Bērziņa stāsta, ka ir arī ticējumi, kas stāsta par gaiļa kaušanu pie saimes galda, lai līdzīgi labumi būtu arī cilvēkiem.

    "Un pēc tam tiek vārīta gaiļa vai vistas zupa, ko kopīgi apēd. Tā kā kādreiz Mārtiņus kopā svinēja liela ģimene, tad tika kauts vai nu kāds liellops, vērsis vai kāds mazāks lops – cūka. Mūsdienās ģimenes ir kļuvušas mazākas, un mēs mazāk dodamies ciemos un arī mūsu mielasts ir sarucis," turpina muzejpedagoģe.

    Bērziņa stāsta, ka ap Mārtiņiem beidzas veļu laiks. Ir noslēdzies klusuma un pārdomu laiks, līdz ar to Mārtiņi savā veidā iezīmē nākamo periodu.

    "Proti maskošanās laiku, kad intensīvi nāk ciemos maskas, kas būtībā ir viņsaules gari. Mārtiņos ir dažādas masku grupas.

    Viena no tām ir spalvainie Mārtiņi – vīrieši, kas pārģērbjas, ačgārni kustās. Viņiem seja ir piestiprināta pakausī. Viņi var ierasties un atprasīt, kā ir darbi darīti, vai bērni māk lasīt un visādas tādas lietas. Un var no viņiem saņemt pērienu,

    kas, no vienas puses, ir bailīga lieta, bet, no otras puses, jebkurš pēriens tradicionālā kultūrā ir arī kā uzšāviens pa dzīvības spēku, lai to tumšo laiku cilvēks var pārdzīvot," stāsta Bērziņa.

    Latvijas Radio galvaspilsētas ielās aptaujātie iedzīvotāji norādīja, ka šos svētkus ģimenē nesvin. Liela daļa atzina, ka vienīgā saskarsme ar šiem svētkiem notikusi vien skolā.

    "Es pavisam aizmirsu, ka ir tādi svētki šodien. Tie noteikti nebūs tie, kurus ģimenē un draugu loka atzīmē. Tik, cik skolā bija Mārtiņdienas tirdziņi, bet tas jau sen ir pagājis."

    "Viens no iemesliem, kāpēc es personīgi neatzīmēju Mārtiņdienu – tāpēc, ka nākamā diena ir Lāčplēša diena. Vairāki svētki pēc kārtas ir par daudz, un Lāčplēša diena ir sirdij tuvāki svētki."

    "Nav mums tradīcijas. Mums nav Mārtiņa, tāpēc mēs ne."

    "Mums tikai, cik skolā vai bērnudārzā, ja ir kaut kas. Bet ja bērnu nebūtu, tad mēs paši laikam nezinātu."

    "Ir mācīts skolā par Mārtiņiem?"

    "Mums teica par Mārtiņiem, bet nav mācīts pagaidām. Par to, ko tur dara? Nē."

    Mārtiņdiena šogad tiks atzīmēta arī Brīvdabas muzejā. Tur viesosies folkloras grupas, būs iespēja doties rotaļās, mācīties Mārtiņdziesmas. Būs iespēja vērot kalēja darbu un liet sveces. Tāpat apmeklētāji varēs izmēģināt savu veiksmi pie umurkumura – staba, kura galā atrodas balvas, bet kurā jāuzkāpj, lai tās saņemtu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Izklaide
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti