Intimitāte visšaurākajā un arī visplašākajā nozīmē
“Daddy Was A Milkman” jeb Igns Pocūns (Ignas Pociūnas), kurš jauno albumu Rīgā prezentēja grāmatnīcā “Robert’s Books” stāsta: “Albums “Intimate Us” atšķiras no iepriekšējā gan pēc izskata, gan skanējumā. Ikkatrai no albuma dziesmām ir savs stāsts, un tas man šajā albumā patīk. Visas dziesmas kopā savieno intimitātes jēdziens, kas, mūsuprāt, ir ļoti plašs jēdziens, kas raksturo gan divu cilvēku romantiskas attiecības, gan pastāv arī vienatnē. Laime pati par sevi ir daļa no intimitātes.”
“Piemēram, dziesma "We are one" pauž manas pārdomas par mūziķiem un klausītājiem. Sākumā grupu klausās tikai daži, taču viņu skaits aug, līdzīgi kā sākumā ir maza zālīte, tad krūms un tad jau vairāki koki, kas kopā veido mežu, džungļus. Un pēkšņi tu vari kopā savākt 7000 cilvēku lielu arēnas koncertu. Savukārt "Ordinary Lover" ir stāsts par to, kā mēs kopā ar sievu devāmies uz klubu, lai tur nedaudz padejotu, bet netikām ielaisti iekšā. Mēs nezinām iemeslu, kāpēc netikām ielaisti. Šādas situācijas raisa pārdomas par to, kā sabiedrība darbojas. Kāpēc viena vieta tevi uzņem atplestām rokām, kamēr citā tu neesi vēlams? Ko cilvēki meklē naktsklubos? Šādi no pavisam ikdienišķas situācijas top dziesma,” atklāj Pocūns.
“Kādu laiku esmu dzīvojis ASV, kur guvu izpratni par to, ka angļu valodā ir daudz vairāk jauku izteicienu un daudz vieglāk ir spēlēties ar vārdiem un tiem atrast labāku skaņu, savienot tos ar melodiju un ritmu,” viņš saka. “Man liekas, ka būtu tikai godīgi, ka mēs, baltieši, beigtu brīnīties un šaubīties par mūsu spēju kaut ko izdarīt – es nerunāju tikai par mūziku, bet arī par biznesa pasauli. Mums ir tik daudz talantīgu cilvēku, kuri biznesā ceļo pa pasauli, komunicē tādā augstā līmenī, ka tu nekad nevarētu pateikt viņa nacionālo piederību.
Mums vajadzētu vairāk ar sevi lepoties. Tas laiks, kad mēs nezinājām valodas, ir pagājis.
Dažreiz akcents izlauzīsies ārā tā vai tā un dos mūzikai vajadzīgo brīvības sajūtu. Jo īpaši mūzikā nav jālieto strukturāli pareiza angļu valoda. Protams, es nerunāju par muļķīgu valodas nezināšanu,” skaidro Pocūns.
Liels solis visai Lietuvas mūzikai kopumā
Viss, kas palīdz klausītājam atklāt dziesmā pausto ideju vai noskaņu, ir noderīgs - tās var būt vizuālās projekcijas, pirms dziesmas izstāstīts stāsts, gaismu scenogrāfija, kas rada vajadzīgo atmosfēru, uzskata mūziķis.
“Aiz katras mūsu dziesmas ir stāsts. Es nedomāju, ka pietiek vien ar to, ka atnākam un šo stāstu nospēlējam. Mēs jūtam, ka varam izdarīt nedaudz vairāk. Divas reizes esam spēlējuši “Palladium Rīga”, taču koncertam "Arēnā Rīga" mēs gatavojam daudz jaunumu, kurus jau esam nodemonstrējuši Kauņas Arēnā 7000 cilvēku lielai auditorijai. Nevēlamies šo koncertu iespiest mazāka izmēra vietā,” saka mūziķis.
Un tad izrādījies, ka Rīgā nav nekā starp “Palladium” un "Arēnas Rīga" izmēra koncertvietām.
“Galu galā ieguvēji būs visi – mēs saglabāsim grandiozo šovu, ar kuru varēsim iepriecināt Latvijas publiku.
Pagājušajā reizē “Palladium Rīga” bija izpārdots, un mēs nevēlamies atkārtoties, tāpēc "Arēna Rīga" būs izaicinājums, jo iepriekš nevienai citai no lietuviešu grupām nav bijis koncerts ārvalstu arēnā, tikai Lietuvā. Līdz ar to šis koncerts ir liels solis ne vien mums, bet visai Lietuvas mūzikai kopumā. Tā mums ir ļoti liela privilēģija, tāpēc mēs darīsim visu to labāko, kas ir mūsu spēkos,” sola Pocūns.
