Pirms gada iegādātais kādreizējais muižas šķūnis Lielplatonē idejai ir kā radīts. Tam ir 120 gadu sena vēsture, tas atrodas interesantā vidē, tam ir atbilstoša platība, un pats galvenais – tieši idejas būtībai vajadzīgā atmosfēra. Gada laikā jau daudz paveikts, bet priekšā vēl ļoti garš un pamatīgs darba cēliens. Katrā brīvākā brīdī Kasemiru ģimene no Rīgas dodas uz Lielplatoni.
Pie Lielplatones šķūņa brīvdienas rītā rosās visa Kasemiru ģimene – Aija un Uldis, viņu ļoti enerģiskais dēlēns Ernests un vēl arī pavisam maziņā Līna, kura tobrīd guļ ratiņos.
Šķūnis ir liels un plašs, ar platību 400 kvadrātmetru, šobrīd jau arī tikpat kā tukšs, jo Kasemiri to rūpīgi iztīrījuši no visas mantības un gružiem, kas tajā vēl bija palikuši, kad viņi šķūni nopirka.
Uldis uzlicis arī jumtam kori un pielabojis sienas, un tagad jāgādā par līdzekļu piesaisti, lai šķūni varētu pilnībā profesionāli renovēt, bet viņš uzsver, ka viss tiks darīts lēni un pakāpeniski, bez drudžainas steigas: ”Mēs esam paveikuši īsā laika posmā diezgan neiespējamas lietas. Un, protams, šis ir labs starts, ar ko sākt, piesaistīt uzmanību šai vietai. Un tas dod iespēju šķūnim gūt jaunus spēkus. Kā es saku –
šķūnis ir savu laiku no 19. gadsimta nokalpojis, viņam ir tagad jāuzvelk svētku drānas, un tagad viņš priecēs cilvēkus daudz savādāk un daudz interesantāk, nekā viņš to ir darījis pirms tam.
Protams, ka cilvēki mums ir teikuši, ka mēs esam traki, bet, ja neieguldīsim darbu, tad mēs arī neko neiegūsim. Tas ir tāds dzīves ceļš.”
Ideja par Pasaku šķūni piedzima pēc tam, kad ģimene Zviedrijā bija apmeklējusi Astridas Lindgrēnes stāstu māju, kas ļoti atraktīvā veidā bērnus ievilina lasīšanas pasaulē un dod iespēju jēgpilni izpriecāties un izklaidēties. Tā ir sajūta, ka tu ved bērnus dziļākā pasaulē, bet šis piedzīvojums dienas garumā ir domāts gan bērniem, gan pieaugušajiem, atklāj Aija un turpina: “Un tad mēs atbraucām mājās, un man Uldis saka – mēs kaut ko tādu varētu arī Latvijā, kāpēc mums nekā tāda nav? Tas ir tik jauki! Tad mēs tā nosmējāmies – nu ko tad mēs ar tevi abi divi...”
Tomēr ideja nedeva miera. Īpaši pēc tam, kad viņi internetā ieraudzīja piemērotu vietu tās īstenošanai.
“Mēs vienkārši ieraudzījām portālā, ka tāds šķūnis tiek tirgots. Mēs bijām sakrājuši naudu savai mājiņai lielākai, kurā ar ģimeni dzīvot, bet tad mēs sapratām ar Uldi, ka tā ir mūsu iespēja – vai nu tagad vai nekad.
Jo mēs sapratām, ka – lai šādu šķūni iegādātos, mums bankas kredītu nedos. Bet mums liekas, ka šis risks, ko mēs uzņēmāmies, ir par labu visai sabiedrībai,” pārliecināta Aija.
Lai ideju sāktu attīstīt, izdevās gūt atbalstu Jelgavas biznesa inkubatorā, tad arī Projektu bankā, par ko Kasemiri ir ļoti pateicīgi. Pie tam Projektu banka viņus saveda kopā ar otru ģimeni, kuru ideja bija ļoti līdzīga, un tagad viņi visi strādā kopā, viens otru papildinot.
Otra pāra – Janas Kļavinskas un Edgara Brieža pārziņā – vairāk ir projekta mākslinieciskā puse. Nesen tapis arī Pasaku mājas simbols – Ezis. Tā ir atsauce gan uz pasaku “Eža kažociņš”, gan uz abu ģimeņu pirmdzimto bērnu vārdiem – Ernests un Estere, gan vēl vienu svarīgu eža īpašību, par kuru stāsta Aija:
“Mēs uzzinājām, ka ezis briesmu gadījumā saraujas čokuriņā, bet nemūk. Tas, mums liekas, ir ļoti zīmīgi, jo mēs darām tieši tāpat. Ja ir neveiksmīgs konkurss, noskurināmies, ievelkam dziļāk elpu un dodamies tālāk.”
Ezim veltīta pilsēta būs pirmā Pasaku šķūņa ekspozīcija, pie kuras projekta īstenotāji jau šobrīd strādā. Bet iecerētas daudz un dažādas ekspozīcijas un telpas, kurās par vadmotīvu kalpos pasaku un citu literāro darbu tēli, ar kuru starpniecību bērni varēs apgūt dažādas vērtīgas lietas, radoši izpausties, rotaļāties un priecāties.
“Kā mēs sapņojam – mums ir divi stāvi, mums ir apkure, mums ir bērniem interaktivitāte, mums ir braukšana no augšas uz leju, mums ir mazo velniņu istabiņa, mums ir viss kaut kas. Bet – kā jau mēs uzsvērām – mums ir tas saucamais “slow motion”, kad viss notiek tā lēnām un pamatīgi. Tā kā Naf-Nafs savu mājiņu taisīja,” pauž Aija.
Tuvāko divu mēnešu laikā Pasaku šķūnī ievilks arī elektrību. 26. maijā, kad apritēs tieši gads, kopš Kasemiri kļuva par ēkas īpašniekiem, plānots rīkot arī pirmos Pasaku šķūņa svētkus, bet tas būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas.
Projekta īstenotāji labprāt uzklausīs citu ģimeņu priekšlikumus, ko cilvēki vēlētos redzēt un darīt Pasaku šķūnī, un ar tiem var dalīties Pasaku Šķūņa “Facebook” lapā, kur var sekot līdzi arī citām projekta aktualitātēm.
