Mazirbe kādreiz bija zināma kā lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā. Svētkos uzstāsies arī jauniešu orķestris „Nurmorkestor”.„Nurmorkestor” tiešā tulkojumā no Lībiešu valodas nozīmē „Lauka orķestris”. Tā dalībnieki to skaidro kā plašu atvērtu domu lauku, kuru savā redzējumā mēģina iedzīvināt mūzikā un par to pavēstīt klausītājiem. Tas ir plašs bezrobežu lauks domās, sajūtās un iedvesmā.
Orķestra dalībniece Monta Bernšteina jau kopš bērnības apzinās savas saknes un izcelsmi, taču padziļinātāka interese par lībiešu kultūru parādījās tikai salīdzinoši nesen.
”Varbūt tāda interese, kas ir vairāk izzinoša. Tā parādījās kādus piecus, sešus gadus atpakaļ tad, kad mans vectēvs jau lēnām kļuva ļoti, ļoti vecs. Tad es sapratu, ka nu, mēs mazbērni, esam tie, kuriem tā bagātība ir nodota, lai saglabātu un turpinātu. Tad vienkārši to gribējās vienkāršāk un dziļāk, patiesāk izjust,” pieredzē dalās Bernšteina.
Arī Krista Greiško - jauna lībiete no Košraga, kura ir kuplās lībiešu Bernšteinu dzimtas pārstāve, kultūras un tradīciju nodošanu nākamajām paaudzēm uzskata par svarīgu. Un uz Mazirbes svētkiem dosies kopā ar mazajiem māsas bērniem.
„Meitiņai ir divi gadi, viņa varbūt neko daudz neapzinās. Bet viņa ir ierauta tajā vidē. Puikam ļoti interesē viņš pasaka „tēriņtš” - kas lībiski ir 'sveiks', un daudzus vārdiņus jau mācās un „pūgā – tūjā” lībiešu „pūt vējiņu dziesmiņu" jau pirmās daļas vārdus var pateikt,” norāda Greiško.
Gan Krista, gan Monta lībiešu svētkus atceras jau no agras bērnības, kad vecvecāku pavadībā devās uz svētkiem. Monta svētkus atminas kā gaidītāko vasaras piedzīvojumu. "Bērnībā vienmēr tās vasaras tika pavadītas līvu krastā. Un, kad bija tie svētki, tad tiešām tāda vasaras noslēguma svētki, kad visus savus radiniekus varēja satikt."
Lībiešu svētku vadītāja un organizitore Ieva Ernštreite uzsver, ka šogad īpaši jūtama jauniešu interese par svētkiem un lībiešu kultūru. Tā novērojama arī nometnē „Mierlinkizt”, kas izskanēs šajā nedēļā.
„Tas ir pārsteidzoši. Piemēram, vakar man personīgi bija arī tādi, kas ir brīvprātīgie puiši un meitenes, kas strādā nometnē šajā nedēļā. (..) Dzirdējām daudz jautājumu - kas tie lībieši, par kultūru, par tradīcijām un kas tie ir tagad un kāpēc šajā valodā vairs nerunā. Un viens puisis no Kolkas, vārdā Klāvs, ar pilnīgu nopietnību sejā jautā - kā es varu kļūt par Līvu savienības biedru,” stāsta Ernštreite.
„Lībiešu svētki sāksies ar rīta dievkalpojumu un noslēgsies ar zaļumballi. Svētku galveno moto – „Cik brīnišķīgs ir šis krasts!”. „Imli um se rānda” - tā tas būtu lībiešu valodā. Un tas nozīmē, ka „Mēs celsim gaismā un paceļosim domās un mūzikā”. Stāstos un intervijās ar tiem cilvēkiem, kuri šeit ir dzīvojuši ilgi, ilgi un vēl turpina dzīvot lībiešu krastā. (..) un tad mēs, ceļojot pa šiem ciemiem, runājot dzejas rindas vai tekstus lībiešu valodā, mēģināsim uztaisīt viņu sajūtas, ceļojot pa šiem 12 lībiešu ciemiem. Kopā ar lībiešu kolektīviem no Ventspils, no Tārgales pagasta, no Rīgas, no Tallinas un no Tukuma,” norāda Ernštreite.
Lībiešu savienībai šogad aprit 90 gadu pastāvēšanas gadadiena, kuru atzīmēs arī Lībiešu svētkos Mazirbē. Lībiešu savienībā pašlaik ir ap 180 biedru. Svētkiem ir plaša programma, tostarp arī Imanta Ziedoņa „Kurzemītes" koncertuzvedums Jaunatnes teātra aktieru izpildījumā.
