Londonas “The O2” arēnā 18. februāra “Brit Awards” ceremonijā Rods Stjuarts uzstājās pēdējais, un kopā ar viņu pavadošajā mūziķu komandā uz skatuves ar akustisko ģitāru uzstājās arī Meldra.
Meldra uzsver – viņa ir priecīga un pateicīga par iespēju uzstādies kopā ar Rodu Stjuartu, taču nu dzīve atgriezusies ierastajās sliedēs. Ikdienā Meldra vada mūzikas producēšanas kompāniju “SongLab”, pasniedz augstskolā un strādā pie dažādiem projektiem.
“Nekad jau nevar uz tādiem lauriem sēdēt, un principā tie jau arī nav mani lauri, tas ir vienkārši – būt sesijas mūziķim, šajā specifiskajā gadījumā mans spēles stils un izskats derēja māksliniekam, un līdz ar to es arī piedalījos.
Bet vispār jau notikums brīnišķīgs, un es esmu ļoti priecīga,” uzsvēra mūziķe.
Meldra jau iepriekš spēlējusi kopā ar ievērojamiem mūziķiem, un uz jautājumu, kā tas noticis, ka viņai parādījusies iespēja uzstāties kopā ar Rodu Stjuartu, mūziķe atbild, ka tam pamatā ir ilgu gadu darbs un profesionālo attiecību veidošana.
“Tas cilvēks, kas nodarbojas ar sesijas mūziķu sarunāšanu – es šo cilvēku pazīstu jau desmit gadus, viņš ļoti bieži man ir piedāvājis dažādus mūzikas darbus. Dažreiz tas izdodas, dažreiz tas nav varbūt man piemērots, bet šoreiz tas iznāca ļoti fantastiski, un es biju priecīga uzzināt, ka viņu pašu muzikālais direktors bija prasījis, lai es atkal ar viņiem strādāju.
Tas manai sirsniņai sagādāja daudz prieka – ka darbs, kas noticis agrāk, ir novērtēts un ka es esmu atkal uzaicināta sadarboties ar šo komandu,” stāstīja Meldra.
Mūziķe atzīst – kaut viņas darbs turpinās un nesenā sadarbība noteikti kalpos kā atspēriena punkts tālākiem sasniegumiem, viņa arī atļaujas priecāties par paveikto.
“Tas ir fantastiski padomāt, ka latvieši var un neviens mūs neatgrūž, vienkārši mums ir jāiet un jādara, un jābūt ļoti profesionāliem. Man personiski ļoti patīk Rods Stjuarts, un, kad es padomāju – laikā, kad es piedzimu, tas būtu bijis sapnis vispār ārzemēs nokļūt, kur nu vēl uzstāties šādā pasākumā – kad es domāju par šo situāciju tādā atmosfērā, tam ir vēl lielāks svars. Un es to ļoti novērtēju.
Es domāju, ka ir tik svarīgi būt pateicīgam. Tas varbūt filozofiski skan, bet katru dienu mums ir jāatrod, par ko mēs esam pateicīgi, un jāmēģina sevi tā pozitīvi virzīt uz priekšu. Protams, darbs dara darītāju. Un, kā Latvijā ļoti populārs autors ir teicis –
nav ko daudz filozofēt, vienkārši ir jādara uz priekšu, un tad arī tās lietas notiek."