Kultūra

Arhitektūras muzejā atklāj izstādi "Rīga. Galvenā iela"

Kultūra

Keitas Makintošas viesizrādes Cēsīs

Latvijas Banka laiž klajā Likteņdārzam veltītu monētu

Latvijas Bankas kolekcijas monētas augstu novērtē arī pasaulē

Latvijas Banka 22.jūnijā laiž klajā Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu. Tās autores ir mākslinieces Frančeska Kirke un Ligita Franckeviča. Speciālisti norāda - Latvijā veidotās monētas augstu vērtē arī pasaules kolekcionāri. 

Mākslinieces jaunajā monētā simboliski iemiesojušas Likteņdārza būtību – piemiņu mūsu tautas lielajiem zaudējumiem pagājušajā gadsimtā un reizē arī apliecinājumu tās milzīgajam spēkam un mērķtiecībai uz brīvu valsti.

Kopumā kopš 1993. gada Latvijas Banka ir izlaidusi vairāk nekā 120 kolekcijas monētas, un tā ir īpaša mūsu mākslas un dizaina vērtība, iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Latvijas monētas ļoti augstu vērtē arī pasaulē, tās saņēmušas daudzas prestižas balvas.

Latvijas monētu māksla ir viens no jaunākajiem artefaktiem, kas iekļauts mūsu Kultūras kanonā, būtībā sācies tikai 20.gadsimta otrajā pusē pēc neatkarības atjaunošanas.

Pirmās brīvvalsts laikā bija tikai daži paraugi ar īpašu māksliniecisko vērtību, spilgtākais no tiem Riharda Zariņa veidotā piecu latu monēta ar tautumeitas profilu, saukta par Mildu. Taču kopš 1993. gada izdotās Latvijas Bankas kolekcijas monētas kļuvušas jau par atsevišķu, ļoti rūpīgi koptu mākslas jomu, kas nemitīgi attīstās un ko augstu novērtē gan pašu mājās, gan pasaulē.

Līdzās klasiskajai apaļajai formai monētas top četrstūra, sešstūra, ovāla un vēl dažādās citās formās, bieži vien tās iegūst arī krāsas.

Tieši inovatīvā pieeja ir viens no aspektiem, kādēļ tās radušas vietu arī Latvijas Kultūras kanonā – atzina mākslas zinātniece un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas pārstāve Ramona Umblija: “Nepārtrauktas inovācijas. Teiksim, ja mēs runājam par jaunākajām monētām, tā pati Medus monēta, kas nesen iznāca un kas ir nenoteiktas formas, bet kas savā formas kopumā no tām medus kārēm tomēr veido Latvijas kartes kontūras. Pats šis sudrabs ar apzeltījumu dod to medus kāres iespaidu. No vienas puses, tā gandrīz vai tuvojas naturālam artefaktam, no otras puses, tā ir ar ļoti dziļu simboliku.

Vai arī monēta Zeme, kur ir izmantots ļoti specifisks perlukora materiāls, kas ir caurspīdīgs, kas dod tādu distancēti atsvešinātu skatu uz mūsu zemeslodi.”

Katra kolekcijas monēta būtībā ir miniatūrs mākslas darbs, kurā ļoti filigrāni savīta forma ar ideju, galvenokārt monētas veltītas mūsu vēstures un kultūras notikumiem un izcilām personībām.

“Būtībā Latvijas monētu dizains, kas ir iekļauts Kanonā, pats ir vairāk nekā 20 monētas veltījis dažādiem Kanona aspektiem,” uzskaitīja Umblija. “Rainis un Aspazija, “Baltā grāmata”, Rozentāls, Veidenbaums, Blaumanis, “Mērnieku laiki” un tā tālāk. Tā kā, ja mēs apskatāmies Latvijas Bankas izdotās monētas, tad mēs diezgan skaidri varam iziet cauri visdažādākajām dzīves jomām”.

Latvijas Banka sadarbojas ar aptuveni 10 labākajām Eiropas kaltuvēm un savā ziņā ir veicinājusi inovāciju ieviešanu arī tajās, pastāstīja monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Šēnbergs: “Mēs sākām šo darbu 90.gados faktiski ne no kā. Un jau ar saviem pirmajiem projektiem mēs griezāmies pie vairākām kaltuvēm ar jautājumu – vai jūs to varat realizēt? Pieņemsim, tā bija Rīgas 800. jubilejai veltītā monētu sērija – astoņas monētas, kam mums bija iecere veidot dažādus matējumus. Tajā laikā vēl kaltuves šādā veidā nestrādāja.

Tā kā tiešām – varbūt izklausās dīvaini – bet mēs no šīs tehnoloģiju puses arī esam devuši ierosinājumus, kā to darīt.”

Latvijas monētu mākslu augstu vērtē pasaulē, starptautiskās izstādēs interesenti speciāli nāk skatīties Latvijas darinājumus, monētas guvušas daudzas prestižas godalgas.

Pasaulē otrajā lielākajā konkursā “Monētu zvaigznājs”, kas notiek Krievijā, ik gadu kādā nominācijā iegūta pirmā vieta, bet vienā gadā pirmās vietas iegūtas pat trijās nominācijās. Lieliski panākumi gūti arī pasaulē lielākajā konkursā Amerikā.

“Mums ir gadījumi, kā tas bija iepriekšējā gadā, kad mums bija nominētas veselas septiņas monētas. Savā laikā Zaļkalna “Latvijas monēta” šajā konkursā saņēma šo balvu – Pasaules labākā gada monēta,” norādīja Šēnbergs.

Arī Latvijā par kolekcijas monētām ir arvien pieaugoša interese. Dažreiz, tikko uzzinot par kādu jaunu monētu, cilvēki jau laicīgi uz to piesakās, un vienas dienas laikā visa tirāža tiek izpirkta.

Tieši kuras monētas cilvēkiem patiks – to gan esot grūti prognozēt. No jaunākajām, piemēram, īpašu popularitāti izpelnījās “Pieci kaķi”, kas sāka latviešu pasakām veltītu sēriju.

“Par "Pieciem kaķiem” bija arī ļoti liela interese pasaulē – Vācijā, Krievijā, Ķīnā, bet lielā pieprasījuma dēļ, kas bija tepat uz vietas, uz ārzemēm maz aizgāja,” komentēja Šēnbergs. “Runājot par agrākajiem gadiem – tad, kad eiro ieviesa, tad pirmā kolekcijas monēta mums bija Ainažu jūrskolai veltīta, tā aizgāja momentā, un pēc tam nākamā tūlīt, arī ar eiro nominālu, bija veltīta Jaunsudrabiņa “Baltajai grāmatai”.”

Gada laikā Latvijas Banka vidēji izlaiž piecas kolekcijas monētas. Viena no tām ceļu pie interesentiem sāk 22.jūnijā, un tā ir Likteņdārzam veltīta sudraba kolekcijas monēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt