Dienas ziņas

Krievijā Valsts domes vēlēšanas, opozīcija izslēgta

Dienas ziņas

Vēl lemj par jauno novadu ģerboņiem

Latgaliešu festivāla rīkotājus ugunsnelaime nav nobiedējusi

Latgaliešu festivāla rīkotājus pērnā gada ugunsnelaime nav nobiedējusi – 20. reizi notiks «Upītes uobeļduorzs»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Upītē, kas vienlaikus ir gan neliels ciematiņš pierobežā, Ziemeļlatgalē, gan valstiski aizsargājama kultūrtelpa, norit gatavošanās 18. septembrī gaidāmajam jau 20. festivālam “Upītes uobeļduorzs”. Pērn gan to pēkšņi nācās pārtraukt, jo izcēlās ugunsnelaime.

Lai gan šī būs jau 20. reize, kad Upītē vienkopus septembra vidū pulcējas latgaliešu dzejas un mūzikas mīļotāji, nu būs tikai otrā reize, kad pasākums noritēs brīvā dabā. Par to, kas notika ar pagājušogad uzbūvēto salmu ruļļu estrādi, tagad atgādina vien apdegusi liepa.

Visi salmu ruļļi, protams, nesadega, un neviens pasākuma dalībnieks necieta, bet festivālu nācās pārtraukt un apkārtējos evakuēt. Kāpēc mitrie salmu ruļļi aizdegās, vēl joprojām nav skaidrs.

Festivāla organizators Andris Slišāns norāda: “Skaidrs, ka vai nu kāds nejauši, varbūt aiz stūra aizgāja uzpītēt, varbūt kāds speciāli. Policijā šī lieta joprojām nav atrisināta. Kaut kad man nesen izmeklētājs zvanīja, ka lieta pagaidām tiek “nolikta”. Tā netiek slēgta, bet nolikta nedaudz nostāk, jo ir svarīgākas lietas.”

Ugunsnelaime Slišānu ģimeni nav nobiedējusi. Festivāla īpašo atmosfēru agrāk gan radīja tas, ka līdz pat 500 cilvēkiem spēja sapulcēties šaurā, novecojušā kultūras namā, taču nu jau otro reizi tas nav iespējams. Tāpēc atkal uzbūvēta brīvdabas estrāde, šoreiz no spoguļiem.

“Redziet, no ārpuses tie kā pie vecas sētas pieslieti… Doma ir tāda, ka tie stāv pie vecas sētas, ka tu pieej klāt un domā, kas tur būs. Un tad tu ieej iekšā [estrādē] un ieraugi, kas tur ir, jo katrs,  kas iet, ierauga sevi vai vēl kādu citu. To pašu svarīgāko cilvēku, ko viņš nav saticis, viņš ieraudzīs te iekšā ieejot,” stāsta Andris Slišāns.

Tā kā šis ir festivāla jubilejas gads, mūziķiem, kas piedalīsies, ir lūgts sacerēt oriģināldziesmas ar pasākuma idejas autora, latgaliešu kultūras darbinieka un Andra tēva Antona Slišāna dzeju. Grupas “Dabasu durovys” solista Arņa Slobožaņa repertuārā tādu gan jau ir daudz.

“Man šķiet, ka viņš bija tāds romantisks līdz pašām beigām. Tas arī bija viņa pluss, un tas arī viņa dzīvei “sitās cauri”.  Dziesma ir par to, ka vienā brīdī cilvēkam notiek tāds klikšķis dzīvē un krāsas vairāk vairs nav tik košas, un nevar saprast, kāpēc. Laikam tā saucas – jaunības izbeigšanās,” atzīmē mūziķis.

Savukārt dzejnieki šoreiz tiek aicināti iziet no komforta zonas un sagatavot dzejas performances.

Dzejniece Ligija Purinaša stāsta: “Performances, tas ir tāds ļoti interesants veids, kā runāt ar lasītāju nedaudz savādāk. Man bija ļoti interesanta pieredze pagājušogad Dzejas dienās Gulbenē, kur biju es un mans tulkotājs Džeids Vils, un mums pilnīgi spontāni radās performance, kur viņš lasīja tekstus angliski un es lasīju latgaliešu valodā.” Ko līdzīgu dzejniece plāno atkārtot festivālā “Upītes uobeļduorzs”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti