Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta "Upīšos" jau tapušas pirmās aprises senajai kuršu sētai "Bandava". Senais kuršu ciems atrodas aptuveni 7 kilometru attālumā no Aizputes. Tur šobrīd vīri veido skatuvi no guļbaļķiem, lai pietuvinātu vizuālo izskatu senajam kuršu ciemam. Viens no kuršu sētas veidotājiem ir Uģis Pucens no biedrības "Serde", viņš stāsta, ka neiztrūkstoši svarīga ir vieta, kur apstrādāt nocirstos kokus.
Dzīvās vēstures muzeja veidošanas pamatā ir islandiešu autora Egila Skallagrimsona sāgā aprakstītā bagātā kuršu sēta. Uģis Pucens stāsta par senā kuršu ciema veidošanu: "Visa būvniecība, ko veicam, ir vēsturiska. Vēsturisks nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas ir blakus. Ir arī steķīši koku mizošanai, ja no meža atved egli vai priedi, tad ir jānomizo, lai varētu izmantot būvniecībā. Uz steķiem mizo. Redzam slieteni, kas ir tradicionāla būve Kurzemē kā vasaras ķēķis. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu pērn uzbūvējām pirmo ēku, mantnīcu, kur bagātais kursis glabāja savus dārgumus. Ieeja ir tikai caur jumta lūciņu otrajā stāvā, lai neviens neko nenozagtu. Specifiska būve."
Būšot arī citas ēkas, ieskaitos dzīru namu, stāsta Uģis Pucens. Senās kuršu sētas veidošanā iesaistījušās vairākas biedrības. Gaidāmo festivālu "Bandava" rīko "Zobens un lemess" komanda kopā ar vēstures rekonstrukcijas klubu "Exercitus Rigensis" un starpnozaru mākslas grupu "Serde".
Festivālā īpaša uzmanība tiks veltīta viduslaiku tēmai un tradicionālajai kultūrai. Programmā nedēļas nogalē paredzētas tematiskas lekcijas, darbosies eksperimentālās arheoloģijas un amatnieku darbnīcas, kā arī izzinošas meistarklases. Visas dienas garumā būs atvērts senais ciems, kurā rosīsies dzīvās vēstures rekonstrukcijas klubi no Latvijas un Lietuvas.
"Jāsaka, ka šeit, palīdzot būvēt pirmo ēku, gan strādājot pie skatuves, esmu strādājis savā dzīvē vissmagāk, tā notiek, ja pierasts naudu pelnīt, sēžot pie datora. [..] Protams, mūsdienās jaunā paaudze nav īpaši čakli izzināt Latvijas senvēsturi, – lai viņus pievilinātu, nākas izdomāt dažādus trikus. Piemēram, ar mūsdienīgu mūziku, kur ir ievīts etnoroks, gan tekstu, gan muzikālā ziņā. Tā varam saaicināt jauniešus, kuri paskatās meistarklases, senos arodus un sāk interesēties par vēsturi," stāsta pasākuma rīkotājs Valdis Bērzvads.
Valdis Bērzvads nu jau astoņus gadus rīko festivālu "Zobens un lemess", tāpēc arī šajā festivālā būs grupas, kas uzstājas "Zobens un lemess" festivālā – "Darrva", "Symbolic", ''Inokentijs Mārpls'' un citi. Bandavā gan neesot aicināti ārvalstu viesi, jo festivālam ir jāiedzīvojas un tad iespējams veidot plašāku muzikālo programmu.
